Neptūna pavadoņi
Vikipēdijas raksts
Neptūnam ir zināmi 13 pavadoņi. Lielakais no tiem ir Tritons, kuru atklāja Viljams Lassels pēc 17 dienām pēc Neptūna atklāšanas. Nākošais pavadonis, Nereīda, tika atklāts tikai pēc 100 gadiem.
[izmainīt šo sadaļu] Pavadoņu neparastās orbītas
Tritons riņķo ap Neptūnu pa riņķveda orbītu, kura tomēr ir regresējoša. Regresējošas orbītas parasti ir neregulāriem pavadoņiem. Tritona orbīta ir unikāla ar to, ka ir regresējoša, atrodoties tik tuvu planētai.
Trešais lielākais Neptūna pavadonis, Nereīda, seko aiz Tritona ar lielu atstarpi, un tās orbīta ir visizstieptākā no visām Saules sistēmas planētu pavadoņu orbītām. Apocentrā pavadonis atrodas 7 reizes tālāk no planētas nekā pericentrā.
Diviem 2002. un 2003. gadā atklātajiem pavadoņiem S/2002 N4 un Psamātei ir lielākās līdz šim zināmās planētu pavadoņu orbītas. Tie apriņķo Neptūnu 25 gadu laikā, un vidējais attālums līdz Neptūnam ir 125 reizes lielāks, nekā attālums no Zemes līdz Mēnesim.
[izmainīt šo sadaļu] Pavadoņu izcelsmes teorija
Iespējams, ka Neptūna iekšējie pavadoņi nav primāri veidojumi, kas veidojās kopā ar Neptūnu, bet gan izveidojās sekundāri no iepriekšējo pavadoņu paliekām, kuri tika sagrauti, Neptūnam sagūstot Tritonu. Tritona sākotnējā orbīta bija izstiepta un radīja haotiskas perturbācijas iekšējo primāro pavadoņu kustībā, kas kļuva par cēloni pavadoņu savstarpējām sadursmēm un iziršanai. Tikai pēc tam, kad Tritona orbīta kļuva tuva riņķa līnijai, no izārdīto pavadoņu materiāla kondensējās esošie pavadoņi.
Pa šiem gadiem tika izstrādātas vairākas teorijas par Tritona satveršanas mehanismu. Jaunākā teorija postulē, ka Tritons tika satverts trīskāršā kermeņu sadursmē. Pēc šīs teorijas Tritons ir palikušais dubultobjekta elements, kurš izjuka saduroties ar Neptūnu. Dubultobjekti, divu objektu asociācija, kas saturēta savstarpējā gravitācijas spēka ietekmē, ir samērā izplatīti trans-Urāna elementi (>10%; pazīstamākie ir Plutons-Harons).
Matematiskās modelēšanas rezultāti rāda, ka pavadonim S/2002 N1 ilgā laika posmā bija liela varbūtība sadurties ar Nereīdu. Abu šo pavadoņu līdzīgā pelēkā krāsa liek domāt, ka šis pavadonis varētu būt atšķēlies Nereīdas fragments.
[izmainīt šo sadaļu] Neptūna pavadoņu tabula
Neptūna pavadoņi šajā tabulā ir sakārtoti pēc apriņķošanas perioda lieluma (no mazākā līdz lielākajam). Tritons, kas ir pietiekoši liels, un pēc izmēriem līdzinās Mēnesim, izīmēts ar violetu krāsu. (R) pie apriņķošanas perioda nozīmē to, ka pavadonis ap Neptūnu riņķo pretējā virzienā. Parasti pavadoņi riņķo ap planētām tajā pat virzienā, kurā planētas rotē ap savu asi.
| Nr. | Nosaukums | Redz. zv. lielums (mag) |
Izmēri (km) |
Masa (kg) |
Vidējais orbītas rādiuss (km) |
Apriņķošanas periods (dienas) |
|
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | III | Najāda | 25,0 | 96 × 60 × 52 | 1,9 × 1017 | 48.227 | 0,2944 |
| 2. | IV | Talasa | 23,4 | 104 × 100 × 52 | 3,5 × 1017 | 50.075 | 0,3115 |
| 3. | V | Despina | 22,0 | 180 × 148 × 128 | 2,1 × 1018 | 52.526 | 0,3347 |
| 4. | VI | Galateja | 21,9 | 204 × 184 × 144 | 2,12 × 1018 | 61.953 | 0,4287 |
| 5. | VII | Lārisa | 21,5 | 216 × 204 × 168 | 4,9 × 1018 | 73.548 | 0,5550 |
| 6. | VIII | Protejs | 19,7 | 440 × 416 × 404 | 5,0 × 1019 | 117.647 | 1,1223 |
| 7. | I | Tritons | 13,5 | 2706,8 | 2,147 × 1022 | 354.760 | (R) 5,8770 |
| 8. | II | Nereīda | 19,8 | 340 | 3,1 × 1019 | 5.513.400 | 360,1362 |
| 9. | S/2002 N 1 | 24,0 | 48 | 9 × 1016 | 15.728.000 | 1879,71 | |
| 10. | S/2002 N 2 | 24,0 | 48 | 9 × 1016 | 22.422.000 | (R) 2914,07 | |
| 11. | S/2002 N 3 | 24,0 | 48 | 9 × 1016 | 23.571.000 | 3167,85 | |
| 12. | X | Psamāte | 25,0 | 28 | 1,5 × 1016 | 46.695.000 | (R) 9115,91 |
| 13. | S/2002 N 4 | 24,0 | 48 | 9 × 1016 | 48.837.000 | (R) 9373,99 |
