Ohaio

Vikipēdijas raksts

Ohaio Ohio


Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	Nav
Galvaspilsēta:	Kolumbusa
Lielākā pilsēta:	Klīvlenda
Kad iestājās ASV:	1803. gada 1. marts
Laika josla:	UTC-5
Saīsinājumi:	OH US-OH
Mājaslapa:	www.ohio.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2006):	11 478 006 _{(7. vieta ASV)}
Iedzīvotāju blīvums:	107,05/km² _{(9. vieta ASV)}
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	44 160 $ _{(24. vieta ASV)}
Rasu sastāvs:	baltie - 86,27% melnie - 12,66%
Reliģijas:	protestanti - 61% katoļi - 24% nereliģiozi - 8%
Ģeogrāfija
Platība:	116 096 km² _{(34. vieta ASV)}
Garums:	355 km
Platums:	355 km
Ūdens platība:	8,7 %
Augstākais punkts:	Kempbela paugurs, 472 m
Vidējais augstums:	260 m
Zemākais punkts:	139 m

Ohaio - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio galvaspilsēta ir Kolumbusa, 2007. gada martā štata gubernators ir Teds Striklends.

Klīvlendas panorāma no Glaiderslīvas kalna

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem - Ēri ezeru.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras III gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē XVII gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. XVI gadsimta vidū, tā sauktā Bebru karu (Beaver Wars) rezultātā, vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākas desmitgades bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. XVIII gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu kara rezultātā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta - Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 – 1795), kura rezultātā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga pilnvērtīgā bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.


ASV politiskais iedalījums
Federālais apgabals	Kolumbijas apgabals
Štati	Aidaho \| Aiova \| Alabama \| Aļaska \| Arizona \| Ārkanzasa \| Delavēra \| Dienviddakota \| Dienvidkarolīna \| Džordžija \| Florida \| Havajas \| Ilinoisa \| Indiāna \| Jūta \| Kalifornija \| Kanzasa \| Kentuki \| Kolorādo \| Konektikuta \| Luiziāna \| Masačūsetsa \| Mena \| Mērilenda \| Mičigana \| Minesota \| Misisipi \| Misūri \| Montāna \| Nebraska \| Nevada \| Ņūdžersija \| Ņūhempšīra \| Ņujorka \| Ņūmeksika \| Ohaio \| Oklahoma \| Oregona \| Pensilvānija \| Rietumvirdžīnija \| Rodailenda \| Teksasa \| Tenesī \| Vaiominga \| Vašingtona \| Vērmonta \| Virdžīnija \| Viskonsina \| Ziemeļdakota \| Ziemeļkarolīna
Salu teritorijas	Amerikāņu Samoa \| Guama \| Ziemeļu Marianas \| Puertoriko \| ASV Virdžīnu salas
Mazākas atsevišķas salas	Beikera sala \| Hovlenda sala \| Džarvisa sala \| Džonstona atols \| Kingmena rifs \| Midveja atols \| Navasas sala \| Palmiras atols \| Veika sala