Olština

Vikipēdijas raksts

Olština (Olsztyn) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos - Vārmijā pie Linas upes, Vārmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs. Pilsēta gleznainā vietā vēsturiski senprūšu apdzīvotā apvidū pie Linas upes. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā un tās nosaukums bija Allenšteina.

Olština
Olsztyn
vojevodistes centrs

Olštinas satelītattēls

Iedzīvotāji (2005)

174 473

Citi nosaukumi

vācu - Allenstein

Pilsēta

no 1353.g

Vojevodiste

Vārmijas-Mazūrijas

Mājaslapa

www.um.olsztyn.pl

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Olsztyn

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Olština izveidojās 14.gs vidū senprūšu cilts vārmu teritorijā kā apmetne ap Vārmijas bīskapijas uzcelto pili, kad Teitoņu ordenis bija pietiekami nostiprinājies Prūsijā, lai sāktu kolonizēt arī iekšzemi.

1410. gadā lietuvieši, 1414.gadā poļi un 1454.gadā prūši ieņema pilsētu bez cīņas. Beidzoties trīspadsmit gadu karam Olština 1466.gadā nokļuva Polijas sastāvā, t.s. Karaļa Prūsijā. Gadsimtu gaitā pilsēta kļuva poliskāka pēc iedzīvotāju sastāva, jo Olštinā ieradās daudz poļu no citām valsts daļām.

Pēc Plūdiem un zviedru okupācijas 1655.gadā, Olština sāk panīkt. Ziemeļu kara laikā caur pilsētu vairākkārt dodas dažādu valstu armijas, postīdami un pieprasot kontribūcijas. 1708.gadā zviedri nodedzina pilsētu, un 1710.gadā pilsētā plosās mēris. Rezultātā, kad Pirmajā Polijas dalīšanā pilsēta nonāk prūšu rokās, šeit ir tikai 1770 iedzīvotāju.

Prūsijas sastāvā Olština gandrīz neattīstās līdz pat 1868.gadam, kad cauri pilsētai tiek uzcelta Tornas (tag. Toruņas) - Insterburgas (tag. Čerņahovskas) dzelceļa līnija. Pilsēta piedzīvo strauju uzplaukumu līdz 1903.gadā pilsētā ir 25 000 iedzīvotāju un tā kļūst par provinces centru.

Kaut arī pilsēta bija Austrumprūsijas poļu kultūras centrs, Versaļas līgumā paredzētajā plebiscītā 1920.gadā Olštinas iedzīvotāji ar 97.8% balsu pret 2,2% izvēlējās palikt Austrumprūsijas nevis Polijas sastāvā.

Otrā pasaules kara izskaņā, 1945.gada augustā Padomju karaspēks iegāja Olštinā bez kaujas. Tomēr pilsēta tika izlaupīta un apmēram trešā daļa māju - nodedzināta. Pēc Potsdamas konferences lēmumiem, Austrumprūsijas dienviddaļa, tātad arī Olština, tika piešķirta Polijai.