Polijas kampaņa
Vikipēdijas raksts
Ar terminu Polijas kampaņa tiek apzīmēts karš pret Poliju, ko uzsāka Vācija 1939. gada 1. septembrī. Par Polijas sadalīšanu Vācija jau iepriekš, noslēdzot Molotova–Ribentropa paktu, 23. augustā bija vienojusies ar PSRS. Tādējādi Hitlers varēja droši uzbrukt rēķinoties ar faktu, ka Padomju Savienība neradīs šķēršļus Polijas Rietumdaļas okupācijai.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Polijas kampaņas sākums
Vācu propaganda uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai Gleivicas radiostacijai (t.s. Gleivicas incidentu), kurā tika vainoti poļi. Faktiski to bija norīkojis Vācijas Drošības dienesta (SD) vadītājs Reinhards Heidrihs. Vācijas uzbrukums Polijai sākās agrā 1. septembra rītā 4:40 ar uzlidojumu un Vjeluņas (Wieluń) pilsētas bombardēšanu. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā tika sagrauti 75% pilsētas ēku un ap 1200 cilvēku zaudēja dzīvību, lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji. Pulksten 5.00 no rīta pirmās vācu armijas šķērsoja Vācijas-Polijas robežu. Viena no pirmajām nopietnajām cīņām notika pie Mokras pilsētas 8.00 no rīta. Poļu ieņemtās aizsardzības pozīcijas un teritorijas pārzināšana ļāva veiksmīgi pretoties Vācijas forsētajam, bet neelastīgajam uzbrukumam. Lai arī vāciešu tehniskais pārspēks bija milzīgs, poļiem izdevās radīt vāciešiem ievērojamus zaudējums. Kaujās pie Mokras vācieši bija zaudējuši 800 karavīru (kopā ar ievainotajiem) un 50 tankus, kamēr poļu zaudējumi bija ap 700 karavīru, kā arī 300 zirgu, kas tika izmantoti kavalērijas vienībām. Jau no pirmās kara dienas sauszemes cīņas tika pavadītas arī ar apšaudi no gaisa, ko veica vācu Luftwaffe. Arī Vācijas sabiedrotie – slovāki – uzsāka savu uzbrukumu, iebrūkot Polijas dienviddaļā un uzsākot uzbrukumu Ziemeļu virzienā.
[izmainīt šo sadaļu] Bzuras kauja
Vislielākā kauja Polijas kampaņas laikā bija Bzuras kauja (09. – 19.09.1939.), kurā sākotnēji lielus panākumus guva poļi, bet beigās vācieši tomēr viņus aplenca un pretestību sagrāva.
[izmainīt šo sadaļu] Varšavas aplenkums
Cīņas par Varšavu ilga 19 dienas (08. – 27.09.1939). Pilsēta jau no paša kara sākuma tika smagi bombardēta, taču aplenkumā esošie pilsētas iedzīvotāji un kareivji aktīvi to aizstāvēja.
[izmainīt šo sadaļu] PSRS iebrukums
17. septembrī Austrumpolijā iebruka PSRS, kas iedarbojās kā katalizators Polijas bojāejai. Pēdējā Polijas armijas vienība kapitulēja 1939. gada 6. oktobrī.
[izmainīt šo sadaļu] Polijas sabiedrotie
Polijas zaudējums kampaņā ir lielā mērā saistīts ar angļu un franču nespēju un nevēlēšanos sākt karu ar Vāciju. Lai arī Francija un Lielbritānija bija Polijai devušas savas garantijas un 3. septembrī pieteica Vācijai karu, abas valstis aktīvu karadarbību neizvērsa. Līdz ar to tika pieviltas Polijas cerības atrast spēcīgus sabiedrotos, kas noveda pie tās sakāves.