Sēlija (valsts)
Vikipēdijas raksts
Sēlija - Sēļu zeme, kuras politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija Sēlpils (lat. castrum Selonum), kas bijusi arī patvēruma vieta visiem Daugavas pārnācējiem un iebrucējiem, sevišķi lietuviešiem, ar kuriem sēļiem bija savienība un ieroču brālība. Tas kļuva par ieganstu iebrukumam, ko organizēja bīskaps Alberts 1208. gadā kopā ar kristītiem lībiešiem un latgļiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās Sēlijas iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. Viņš 1218. gada vasarā nodibina Sēlijas bīskapiju, par pirmo bīskapu ieceļot Lipes Bernhardu.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Valstiskie veidojumi, novadi un zemes Latvijas teritorijā 9.-13. gadsimtā |
---|
Latgaļu teritorijas: |
Jersika | Tālava | Atzele | Pietālava | Lotigola | Koknese | Idumeja | Imera |
Sēļu teritorijas: |
Sēlija | Medene | Pelone | Malesīna | Tovrakste |
Zemgaļu teritorijas: |
Upmale | Mežotne | Dobele | Tērvete | Silene | Rakte | Spārnene | Dobe | Zeme starp Skrundu un Zemgali |
Kuršu teritorijas: |
Vanema| Ventava | Bandava | Piemare | Duvzare | Ceklis | Megava | Pilsāts | Zeme starp Skrundu un Zemgali |
Līvu teritorijas: |
Idumeja | Metsepole | Turaida | Venema | Daugavas līvi | Ventava |