Segsēkļi
Vikipēdijas raksts
Segsēkļi jeb magnolijaugi (Magnoliophyta) ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300000 sugu). Tie piemērojas visdažādākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Segsēkļi dzīvo gan tundrā, gan tuksnesī, gan augstu kalnos. Tie ir piemērojušies arī dzīvei ūdenī. Segsēkļi kalpo par galveno barības bāzi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Visas galvenās cilvēku audzējamās kultūras pieder segsēkļiem.
Raksturīga šo augu pazīme ir zieds. Megasporofili tajā ir pārveidoti par augļlapām, kas saaugot veido auglenīcu, kuras paplašinātajā apakšējā daļā (sēklotnē) ieslēgti sēklaizmetņi, bet augšdaļā atrodas drīksna, kas uztver putekšņus (mikrosporas). Uz drīksnas putekšņi dīgst un veido dīgļstobru, kas sasniedz sēklaizmetņa atveri - mikropili. Pēc apaugļošanās no sēklotnes attīstās auglis ar sēklām, kuras veidojas no sēklaizmetņa. Segsēkļu dzimumvairošanās raksturīgākā pazīme ir divkāršā apaugļošanās. Apaugļošanās ir nepieciešama gan sēklas dīgļa, gan arī sēklas barības audu attīstībai. Ģeneratīvā šūna dalās, un izveido 2 spermijus. Viens saplūst ar olšūnas kodolu, otrs – ar dīgļsomas sekundāro kodolu. No apaugļotās olšūnas (zigotas) attīstās sēklas dīglis, no dīgļsomas sekundārā kodola – endosperms (sēklas barības audi).
Magnolijaugus ir pieņemts dalīt 2 klasēs: divdīgļlapjos un viendīgļlapjos. Kaut arī nav kādas vienas konkrētas īpašības, kas atšķirtos divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem, bet atšķirību veido īpašību kopums, tomēr sistemātiķi diezgan viegli nosaka piederību vienai vai otrai klasei. Grūtības rodas tikai nosakot ūdensrožu (Nymphaeales) rindas pārstāvju piederību, jo tie atrodas apmēram pa vidu starp divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem.
- Nodalījums: Magnoliophyta (Segsēkļi jeb magnolijaugi)
- Klase: Dicotyledoneae (Magnoliopsida) (divdīgļlapji jeb Magnoliopsidi)
- Klase: Monocotyledoneae (Liliopsidae) (viendīgļlapji jeb Liliopsidi)
