Sidhārta Gautama
Vikipēdijas raksts
Sidhārta Gautama jeb Buda tiek uzskatīts par budisma pamatlicēju. Viņš dzīvoja aptuveni 563.-483. g. p.m.ē Indijā.
[izmainīt šo sadaļu] Budas dzīve
Buda dzimis tagadējās Nepālas teritorijā karaļa ģimenē. Par viņu bija leģenda – viņš kļūšot vai nu par lielu karali vai par lielu svēto, tāpēc tika darīts viss, lai viņš nekļūtu par pēdējo - jaunībā viņu sargāja no ciešanām un neļāva apgūt reliģiskas mācības. 29 gadu vecumā viņš tomēr ieraudzīja “Četrus skatus” – vecumu, slimību, nāvi un mūku, tādējādi iepazīstot ciešanas un to pārvarēšanu.
Buda pameta savu ģimeni un devās dzīvot askētisku dzīvi. No askēzes viņš drīz atteicās, jo tā nelīdzēja, un pievērsās meditācijai. Apskaidrību Buda sasniedza 35 gadu vecumā. Pēc tam viņš teica sprediķi pieciem saviem biedriem, ar kuriem kopā izveidoja pirmo sangha, budistu mūku kopienu. Atlikušos 45 dzīves gadus ceļoja pa Centrālindiju, sludinot savu mācību ļoti dažādiem cilvēkiem - no augstmaņiem līdz nepieskaramajiem (budismā nav kastu). Buda nomira aptuveni 80 gadu vecumā, iespējams - no saindēšanās ar sēnēm. Viņa ķermenis tika sadedzināts un pelni sadalīti starp astoņām klana grupām. Katra grupa savai relikvijai uzcēla greznu akmens krāvumu jeb stūpu.
Sākotnējie budisti apgalvoja, ka pirms Sidhārtas Gautamas eksistējuši vēl 24 budas ("buda" ir cilvēks, kurš sasniedzis apskaidrību, savukārt, rakstīts ar lielo burtu, tas apzīmē tieši Gautamu). Daudzi no tiem bijuši arī džainisti.
