New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Lietotāja diskusija:Sinepe - Vikipēdija

Lietotāja diskusija:Sinepe

Vikipēdijas raksts

Lūdzu, nepievieno Vikipēdijai materiālus, ko aizsargā autortiesības (kas tiešā veidā ņemti no enciklopēdijām, vārdnīcām, citiem izdevumiem elektroniskā vai drukātā formā)! Starp citu, definīcijām īstā vieta ir Vikivārdnīca; Vikipēdija ir enciklopēdija. --Tail 18:21, 12 novembrī, 2006 (UTC)

Pievienot materiālu drīkst, tikai ne tādu, ko aizsargā autortiesības. Tas nozīmē, ka jāraksta pašam, izmantojot dažādus avotus, nevis jākopē. --Tail 18:25, 12 novembrī, 2006 (UTC)
Arī vārdnīcas aizsargā autortiesības. Lūdzu, nepievieno neko, ko neesi rakstījusi pati (izmantojot uzticamus avotus) vai tulkojusi no citām vikipēdijām! Lai uzzinātu vairāk par to, kā rakstīt Vikipēdijā, vari apskatīt pamācību. --Tail 17:39, 29 novembrī, 2006 (UTC)
Nevajadzētu arī apsolūti dogmatizēt to lietu. Definīcijas, piemēram, nav autortiesību objekti. Pitagora teorēmai vai strāvas stipruma definīcijai nav autortiesību. Ar tiem "īsajiem" rakstiem ir cita vaina. Tie paraksti apraksta lietu, kas tāpat ir zināma jebkuram pietiekami izglītotam cilvēkam + vikipēdija nav vārdnīca. --Feens 20:31, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Lielākoties definīcijas (proti, konkrēti formulējumi) ir gan autortiesību objekti, pilnīgi noteikti - ja runa ir par vārdnīcām. --Dekaels 20:47, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Konkrēti formulējumi humanitārajās zinātnēs - jā, piemēram, par to, kas ir jūgendstils. Bet par to, kas ir taisne matemātikā - neticu, jo šis formulējumsir viens un tikai viens. Skaidrojošā vārdnīca kopā - jā, to aizsargā autortiesības, bet
Izlasīju [1] par jēdziena darbs būtību autortiesību likumā -
Jēdziens "darbs" tiek izmantots arī, lai nošķirtu autora intelektuālā darba rezultātu, ko aizsargā autortiesības, no tāda, kuru aizsargāt nav autortiesību uzdevums. Neaizsargātie intelektuālā darba rezultāti parasti tiek apzīmēti ar terminiem "ideja", "koncepcija", "process", "procedūra", "sistēma", "darbības metode", "princips" u.tml. Šādu intelektuālā darba rezultātu parasti aizsargā vai nu patenttiesības vai likumdošana par tirdzniecības noslēpumiem un negodīgu konkurenci. Sevišķi nozīmīga "darba" un "idejas" nošķiršana ir kļuvusi, attīstoties datortehnikai un programmēšanai. "Darba" nošķiršana no "idejas" parasti tiek izmantota, lai autoram netiktu piešķirtas monopoltiesības uz tehniskiem risinājumiem, kurus viņš ir atspoguļojis savā darbā, kā arī, lai darba autoram netiktu piešķirtas monopoltiesības uz tēmas vai sižeta atspoguļošanu vai virziena uzsākšanu literatūrā un mākslā u. tml.
Jēdziens "darbs" sevī neietver arī faktus jeb vienkāršu informāciju. Jebkura persona ir tiesīga brīvi izmantot autora darbā atspoguļotos faktus.
Manuprāt, definīcija ir fakta konstatācija. Piebildīšu, ka neattaisnoju copy-paste politiku, tikai skaidri apzinos, ka, piemēram, matemātiskā definīcija ir kaut kas absolūti konkrēts, "no galvas iemācāms", kurš nu nekādi nevar būt autortiesību objekts.--Feens 21:50, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Definīcija tomēr nav tikai fakta konstatācija - tas ir vārdos izteikts spriedums par kādas lietas vai parādības (u.tml.) būtību. Šajā ziņā dažādi formulējumi iespējami pat taisnes un citu matemātisku u.tml. jēdzienu definējumiem (var salīdzināt, piemēram, taisnes definīciju šeit vai šeit, vai arī šeit). Šāds spriedums tomēr nepārprotami ir "darbs". Protams, humanitārajās un sociālajās jomās iespējama vēl lielāka definīciju daudzveidība. --Dekaels 22:14, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Nē, klasiskajā Eiklīda matemātikā vispār taisnes definīcija nav iespējama, jo tas ir pamatjēdziens, no kura arī definē visas citas lietas, tāpēc arī eksistē dažādi apraksti. Definīcija ir, piemēram, Hordu, kas iet caur riņķa līnijas centru, sauc par diametru. Tas neko nepasaka par diametra būtību, bet definē diametra jēdzienu, lai to varētu lietot visi pārējie. Bet iespējams, ka mums jādefinē definīcijas jēdziens. :) Bet mēs, manuprāt, mazliet esam ielīduši sīkumos. Domāju, ka ir vienprātība par copy-paste nevēlamību, un tas būtu galvenais. Piebildīšu, ka uzskatu, ka, pēc manām domām, pašreizējā autortiesību likumdošana ir globāls nonsenss. :) --Feens 22:38, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Man gan liekas, ka definīcija nav vis jēdziens, bet gan, citējot svešvārdu vārdnīcu, "spriedums, kas 1) norāda uz termina jēgu (to, kādu jēdzienu termins izsaka), 2) kādu jēdzienu norobežo no citiem jēdzieniem vai 3) īsi raksturo kādu lietu (parādību), norādot uz tās būtiskajām pazīmēm", un tieši tāpēc pat taisnes, punkta un sazin vēl kā definīcija ir iespējama, pat vairākas (kā manis norādītajos avotos). Kā teksts šis spriedums, protams, var būt aizsargāts ar autortiesībām.
Labi, lai vai kā - copy-paste nudien nav vēlama parādība, un tas patiešām ir galvenais. --Dekaels 22:49, 1 decembrī, 2006 (UTC)
Domāju, ka jūs būtībā nerunājat par atšķirīgām lietām: uz definīcijas būtību, protams, autortiesības neattiecas un nevar attiekties, bet tās var atteikties uz formulējumu, īpaši tad, ja tas iespējams tik dažāds, kā, piemēram, vārdam "leksikogrāfija" (un citiem, ko lietoja Sinepe).
(Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Eiklīds savus "Elementus" sāk, definējot taisni, punktu utt. un tikai pēc tam min dažus apgalvojumus (kur šīs definīcijas izmanto), kurus tradicionāli dēvē par aksiomām. :)) --Tail 22:57, 1 decembrī, 2006 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] absurds

es varu atrast kaudzi ar definīcijām arī vikienciklopēdijā, tāpēc uzskatu,ka manis "aizsūtīšana" uz kkādu Dieva aizmirstu vikivārdnīcu ir ļoti nepamatota. šķiet, ka labāk visiem būtu, ja tiktu veidota kopīga informācijas bāze, nevis noplicināts entuziastu devums.

Principā nav runa par "nosūtīšanu uz vikivārdnīcu"; nedrīkst pievienot materiālu, ko aizsargā autortiesības. Iesaku arī iepazīties ar pamācību, lai apgūtu rakstu veidošanas pamatiemaņas. Starp citu, diskusiju lapās jāparakstās; to dara ar četrām tildēm (~). --Tail 17:57, 29 novembrī, 2006 (UTC)

tad mans jautājums ir: kādā veidā Jūs atšķirat plaģiātu no oriģinālteksta vai skaidrojuma? paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc Jums šķiet, ka es pārkāpu autortiesības!? --Sinepe 18:04, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Šajā gadījumā – atvēru Tildi, un tur bija tieši tāds pats teksts kā Jūsējais. --Tail 18:18, 29 novembrī, 2006 (UTC)

tas nozīmē,ka skaidrojuma pareizuma atzīšanai atliek tikai nedaudz izmainīt tā grafisko izskatu un varbūt arī skaidrojuma būtību. skaidrs. paldies, tagad būsim uzmanīgāki. --Sinepe 18:25, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Rakstam jāatbilst Vikipēdijas raksta kritērijiem (šķirkļa vārds trekninājumā utt.); būtību, protams, izmainīt nedrīkst, taču vienmēr var uzrakstīt citādu definīciju (piemēram, "Leksikogrāfija ir valodniecības disciplīna, kas analizē un apraksta semantiskās attiecības valodas vārdu krājumā..." utt.). Man šķiet, ka tas taču ir saprotams, ka nedrīkst piesavināties svešu intelektuālo īpašumu – kopēt tekstu, kas ir aizsargāts. --Tail 18:37, 29 novembrī, 2006 (UTC)

man gan vienmēr licies, ka kāda jēdziena skaidrojums pieder visiem, kas to lieto. Turklāt - šādi definējuma ierobežojumi būtiski vairo kļūdas, kā arī VIKI veidotāju entuziasmu. --Sinepe 18:43, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Konkrēti jēdzienu definējumi ir aizsargāti ar autortiesībām, ja tie ir publicēti vārdnīcās, enciklopēdijās, grāmatās, arī internetā u.tml., ja vien nav norādīts pretējais. Ikvienam jēdzienam iespējams uzrakstīt tikpat precīzu (un dažkārt pat precīzāku) definīciju, nekopējot tādu, kas ir aizsargāta. --Tail 18:50, 29 novembrī, 2006 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Par Muse un albumiem

Šos rakstus pilnīgi noteikti vajadzētu papildināt (citādi par rakstiem tos īsti nosaukt nevar), piemēram, "Muse ir angļu rokgrupa... utt." u.tml. Šajā konkrētajā gadījumā ērti izmantot angļu vikipēdijas rakstus. Tāpat nevajadzētu likt linkus uz visām albuma dziesmām, ja vien tās nav ļoti, ļoti nozīmīgas. Visnotaļ labi piemēri rakstiem par grupām un albumiem ir The Beatles, Skyforger, Kauja pie Saules, Starp divām saulēm u.c. --Dekaels 19:35, 29 novembrī, 2006 (UTC)

pilnīgi piekrītu. Diemžēl, lai sagatavotu bagātīgus un patiešām labus rakstus, nepieciešams zināms laiks. Apsolos pabeigt iesākto, kā arī īpaši palīdzēt literatūras rakstu izveidē. P.s. dziesmas ir nozīmīgas, jo ir iecere un iespēja ievietot info arī par tām. --Sinepe 19:46, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Par visām dziesmām tomēr rakstus veidot nevajadzētu, iesaku paskatīties ieteiktās vadlīnijas. --Dekaels 20:01, 29 novembrī, 2006 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Par Ausekli

Ļoti atvainojos, ja nejauši "iejaucos" Tavā rakstā brīdī, kad rediģē - neievēroju, ka raksts tiek veidots šobrīd. --Daarznieks 10:45, 29 decembrī, 2006 (UTC)

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu