Tirdzniecība
Vikipēdijas raksts
Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa. Izšķir vienkāršu preču vai pakalpojumu apmaiņu (barters) vai tirdzniecību ar naudas palīdzību. Tāpat tirdzniecības darījumi var notikt starp divām pusēm (divpusēja vai bilaterāla) vai starp vairākām pusēm (daudzpusēja vai multilaterāla) tirdzniecība.
Turdzniecība parasti notiek īpašās tirdzniecības vietās - tirgū, veikalā, fondu biržā (vērtspapīru tirgus) utt. Tas neizslēdz iespēju, ka tirdzniecības darījumi var notikt arī ārpus šīm vietām. Mūsdienās arvien plašāku izplatību gūst tirdzniecība ar interneta palīdzību (e-komercija).
[izmainīt šo sadaļu] Tirdzniecības pirmsākumi
Vēl Ledus laikmeta beigu posma mednieki un augu savācēji tirgojās ar akmens darbarīkiem un to sagatavēm. Taču sākoties Neolīta revolūcijai, mainījās zemju un novadu kopienu sociālā struktūra un būtiski transformējās arī saimnieciskā vide. Strauji pieauga tirdzniecības nozīme. Līdz ar to zemkopju sabiedrības arvien vairāk kļuva atkarīgas no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Pastāvīgām apmetnēm un stabilai saimniecībai bija nepieciešams daudz plašāks dažādu mājturības piederumu un darbarīku klāsts. Maiņas tirdzniecība notika arī ar pārtiku – zemkopības produktiem, medījumiem u.c. Jau agrīnās zemkopju sabiedrībās izveidojās daudzveidīgi tirdzniecības sakari starp ciematiem, apmetnēm un pat atsevišķām mājsaimniecībām. Atsevišķi priekšmeti daudzkārtējas maiņas ceļā pārvietojās no mājas uz māju, no ciemata uz ciematu, no novada uz novadu. Tā, piemēram, dzintars, kuru ieguva galvenokārt pie Baltijas jūras, nereti šķērsoja visu Eiropu, nonākot Tuvajos Austrumos un tālāk.
Jau senos laikos attīstījās pastāvīgi tirdzniecības ceļi. Viens no garākajiem uz sauszemes, ap 6000 km, bija Zīda ceļš, kas savienoja Romas impēriju ar Ķīnu. Viduslaikos, attīstoties kuģubūvei un navigācijai, izveidojās tirdzniecības trīsstūris pāri Atlantijas okeānam, kas savienoja Eiropu, Ameriku un Āfriku.
Ekonomikai attīstoties pieauga arī tirgojamo preču apjoms un dažādība. Tā, pa Atlantijas tirdzniecības trīsstūri no Eiropas uz Āfriku un Ameriku tika pārvadātas tekstilizstrādājumi, ieroči, vīns utt. Āfrikā uz kuģa tika uzņemti piespiedu vai apmāna ceļā par vergiem padarītie melnādainie Āfrikāņi, kuri tika pārvesti uz Ameriku. Savukārt no Amerikas uz Eiropu tika vests cukurs, tabaka, kokvilna, garšvielas.
[izmainīt šo sadaļu] Starptautiskā tirdzniecība
Starptautiskā tirdzniecība ir preču apmaiņa starp divām vai vairākām valstīm, vai, precīzāk, starp dažādu valstu uzņēmumiem. Galvenais iemesls, kādēļ pastāv starptautiskā tirdzniecība, ir suverēnu valstu pastāvēšana it visur pasaulē. Latvija, kā suverēna valsts stājas ekonomiskās attiecībās ar citām pasaules valstīm, gan tuvākajiem kaimiņiem Baltijā, gan tālākiem šo attiecību partneriem – Vāciju, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm, Krieviju, Kazahstānu utt.
Starptautisko tirdzniecību ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp valstīm. Šo faktoru apraksta tā sauktais Gravitācijas modelis. Šis modelis nozīmē, ka tirdzniecības apjoms starp divām valstīm ir aptuveni proporcionāls šo valstu iekšzemes kopprodukta lielumam, pie citiem vienādiem nosacījumiem. Tirdzniecības apjoms samazinās, pieaugot attālumam starp šīm valstīm.
Latvijas tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši liels ar Igauniju un Lietuvu, jo tās ir Latvijas kaimiņvalstis un preču pārvadājumu attālums ir neliels. Taču, piemēram, ar Portugāli, Grieķiju vai Urugvaju, Latvijas tirdzniecības apjoms ir mazāks, jo ievērojamais attālums no Latvijas līdz tām ir būtisks tirdzniecību ierobežojošs faktors.
Empīriski pētījumi rāda, ka palielinoties attālumam starp valstīm par 1%, tirdzniecības apjoms starp tām samazinās par 0.7-1%.
Šo attiecību nereti var būtiski mainīt citi faktori – ekonomiskās sadarbības līgumu esamība starp apskatāmajām valstīm, politisko iekārtu līdzība vai atšķirības, valodas tuvība vai barjeras utt. Tā, piemēram, Latvijas ārējā tirdzniecība ir aktīvāka ar Igauniju un Lietuvu, nekā ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai gan ģeogrāfiski visas tās ir Latvijas kaimiņvalstis. Tas izskaidrojams ar minēto faktoru atšķirīgo lomu katrā konkrētajā gadījumā.
