Turcijas prezidenti

Vikipēdijas raksts

Turcijas prezidenta standarts no 1983. g.

Turcijas prezidents tiek ievēlēts Turcijā kopš 1923. gada 29. oktobra, kad uzreiz pēc republikas proklamēšanas par pirmo prezidentu ievēlēja Mustafa Kemalu Ataturku.

1923.-1938. Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Atatürk)
1938.-1950. Ismets Inēnu (İsmet İnönü)
1950.-1960. Dželals Bajars (Celal Bayar)
1961.-1966. Džemals Gursels (Cemal Gürsel)
1966.-1973. Dževdets Sunajs (Cevdet Sunay)
1973.-1980. Fahri Koruturks (Fahri Korutürk)
1982.-1989. Kenans Evrens (Kenan Evren)
1989.-1993. Turguts Ēzals (Turgut Özal)
1993.-2000. Sulejmans Demirels (Süleyman Demirel)
kopš 2000. Ahmets Nedždets Sezers (Ahmet Necdet Sezer)

[izmainīt šo sadaļu] Prezidenta rezidenču kompleksi

[izmainīt šo sadaļu] Čankajas rezidenču komplekss

Rozā villa. Turcijas prezidenta rezidenču komplekss Čankaja, Ankarā.

Čankajas komplekss (turku valodā: Çankaya) ir Turcijas prezidentūras simbols. Šajā plašajā rezidenču kompleksā ietilpst vesels rajons ar ēkām, kurās izvietotas dažādas prezidenta institūcijas. Komplekss aizņem apmēram 2 km² un tas atrodas Turcijai vēsturiski nozīmīgā vietā. Čankajā ietilpst Ataturka memoriālā villa, Rozā villa, Galvenā adjutanta dienesta ēka, Stikla villa un dažādas jaunas ēkas: Valsts uzraudzības padome, uzņemšanas nami, preses konferenču nams, kā arī sporta zāles, ugunsdzēsēju depo, ziemas dārza siltumnīca un Prezidenta gvardes barakas.

[izmainīt šo sadaļu] Tarabjas komplekss

Tarabjas rezidenču kompleksu prezidentam ierādīja 1988. g. Kopējā kompleksa platība sastāv no divām galvenajām daļām: vēsturiskās pils daļa (65'000 m²) un no jauna pielāgotā teritorija (83'000 m²).

Huberu villa. Turcijas prezidenta rezidenču komplekss Tarabja.

Vēsturiskā pils atrodas gleznainā vietā un tās kompleksā ietilpst: Huberu villa, Kariešu nams (Faytonhane), Terases nams (Setüstü), Mednieku māja un siltumnīca. Visas pils ēkas celtas jūgendstilā un to apkārtne izdekorēta ar vairākām skulptūrām.

Jaunajā teritorijā tika uzbūvētas prezidentam papildus nepieciešamās ēkas: valstu vadītāju viesošanās nams, uzņemšanas nams, atpūtas komplekss, dārznieka nams, peldbaseins, dažas villas un helikopteru lidlauks.

Huberu villu uzcēla brāļi Huberi, kas bija vācu ieroču ražotnes „Mauser und Krupp” pārstāvji 19. gs. beigās. Pēc otrās konstitucionālās monarhijas izveidošanās brāļi Huberi devās atpakaļ uz Vāciju un villu līdz 1932. g. savā īpašumā pārņēma Ēģiptes princese Kadrije ar savu vīru Mahmutu Hajri Pašā. Vēlāk villu uzdāvināja Sionas Dievmātes (Notre Dame de Sion) skolai un turējuma tiesības reģistrēja uz Terēzes Klementes un Marijas Aimes Odentes vārda. Vēlāk abu mantinieki villu pārdeva kādam Turcijas privātam uzņēmumam. Villu ekspropriēja 1985. g.

[izmainīt šo sadaļu] Oklukas līča komplekss

Oklukas līča komplekss. Turcijas prezidenta viesu nama komplekss pie Marmora jūras.

Oklukas valsts viesu nama komplekss aizņem 16'000 m² platību pie ainaviskā līča Marmora jūrā. Šo teritoriju prezidentam piešķīra 1991. g. Oklukas līcis ir valsts dabas liegums.

Valsts viesu nams ir 230 m² liela viena stāva ēka ar četrām guļamistabām un vienu zāli. Netālu atrodas papildus ēkas drošības dienestam, piestātne un helikopteru lidlauks.