Mustafa Kemals Ataturks

Vikipēdijas raksts

	Mustafa Kemals Ataturks
Priekštecis: '	prezidents 1923–1938	Pēctecis: Ismets Inēnu
Priekštecis: '	premjerministrs 1920–1921	Pēctecis: Fevzi Čakmans

Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Atatürk) (* 1881. gadā Selanikā, mūsdienu Grieķijā, † 1938. gada 10. novembrī Stambulā) - turku karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs un pirmais prezidents.

Līdz 1934. gadam - Gazi Mustafa Kemals Pašā, vārds Ataturks ir goda nosaukums, kurš apliecina turku izpratni par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā. Apglabāts Ankārā, speciāli celtā mauzolejā.

Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, bet tajā laikā - koktirgotāja, ģimenē. Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomirst. No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā Selanikā, bet vēlāk - Monastirā (mūsdienu Bitolā). 1905. gadā kā leitnants tiek nosūtīts uz Damasku.

Piedalījās 1.pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Galipoli kaujā.

Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts 1920. gada Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija kā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara un Turku-grieķu kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās. Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš parādīja sevi gan par lielisku militāro stratēģi, gan politisko līderi.

Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stigri sekulāra republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura uzstājas kā galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru un tika ieviests latīņu alfabēts. Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana.

Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. Tomēr Turcijā ir aprindas (islamisti, kurdi), kuri ir naidīgi noskaņoti pret Ataturka idejām.