Umberto I

Vikipēdijas raksts

Umberto I (Umberto I di Savoia) pilnā vārdā Umberto Ranjeri Karlo Emanuele Džovanni Marija Ferdinando Eidženio di Savoja (Umberto Ranieri Carlo Emanuele Giovanni Maria Ferdinando Eugenio di Savoy, * 1844. gada 14. martā Turīnā, † 1900. gada 29. jūlijā Moncā ) - Itālijas karalis no 1878. gada 9.janvāra līdz savai nāvei atentātā.

Dzimis Turīnā, toreiz Sardīnijas karalistes galvaspilsētā. Pirmā apvienotās Itālijas karaļa Viktora Emanuela II vecākais dēls. Umberto I skolotāju vidū citu starpā bija Masimo Tarapelli. Dienēja Sardīnijas armijā un piedalījās Solferino kaujā (1859). 1868. gadā aprecējies ar savu māsīcu Margaritu Terēzu Džovannu. 1869. gadā viņiem piedzima dēls - nākamais Itālijas karalis Viktors Emanuels III.

Umberto I valdīšana Itālijā bija sociālo nemieru laiks. Relatīvi nesen karalistei bija pievienota Abu Sicīliju karaliste, Itālija ar mainīgu veiksmi centās iegūt kolonijas Āfrikā. Valstī izplatījās sociālistiskas un anarhistiskas idejas un attīstījās strādnieku kustība.

Umberto I šajos apstākļos ieņēma ļoti konservatīvu nostāju, demonstrācijas bieži izdzenājot ar bruņotu spēki, kas mazināja karaļa popularitāti. 1898. gada 7.maijā demonstrāciju novēršanai Milānā Umberto I ģenerālis izmantoja artilēriju, nogalinot vismaz 100 cilvēkus.

1900. gada 29.jūlijā Moncā anarhists Gaetano Breši ar revolveri nogalināja karali. Tiesā viņš liecināja, ka atriebies par iepriekšējā gada Milānas slaktiņu. Breši tika piespriests mūža ieslodzījums.

Priekštecis: Viktors Emanuels II

Itālijas karalis 1878–1900

Pēctecis: Viktors Emanuels III