Vroclava

Vikipēdijas raksts

Vroclava

Vroclava ( Breslau, Wratislavia, Vratislav ) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos. Sens tirdzniecības centrs. Silēzijas galvaspilsēta. Bijusi Hanzas pilsēta. Līdz 2.pasaules karam ievērojams vācu kultūras un zinātnes centrs. 2.pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945.gadā pilsētā notika sīvas kaujas. No 14.gadsimta līdz 1945.gadam vairākums Vroclavas iedzīvotaju bija vācieši, kuri pēc 2.pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota.

Vroclava
Wrocław
vojevodistes centrs

Vroclavas satelītattēls

Iedzīvotāji (2005)

634 893

Citi nosaukumi

latīņu - Wratislavia
vācu - Breslau
čehu - Vratislav

Pilsēta

no 1262.g

Vojevodiste

Lejassilēzijas

Mājaslapa

www.wroclaw.pl

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Wrocław

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija

10.gs. - rakstos minēta Vratislavia - apmetne pie Oderas. To nodibinājis Vratislavs I - Bohēmijas karalis.

990tie gadi - Polijas Polijas karalis Meško I sagrābj pilsētu.

1138.gads - Vroclava kļūst par Silēzijas galvaspilsētu.

1241.gads - pilsētai uzbrūk mongoļi. Iedzīvotāji evakuējas, bet pils iztur aplenkumu.

1262.gads - Vroclavai piešķir Magdeburgas tiesības.

no 1335.gada - ietilpst Bohēmijā.

no 1526.gada - ietilpst Habsburgu imperijā.

1740tie gadi - Austrijas mantojuma kara laikā Vroclavu anektē Prūsija.

1871.gads - Vroclava kļūst par Vācijas impērijas daļu.

19.gs beigas - pilsēta attīstas par lielu tekstilrūpniecības centru.

1945.gads - tuvojoties Padomju armijai, Vroclava tiek pasludināta par cietoksni, lielu daļu iedzīvotāju evakuē. Kauja par Vroclavu ilgst trīs mēnešus.

1945.gada 6.maijs - Vroclava kapitulē.

1946.gads - atlikušos vācu iedzīvotājus deportē uz Vāciju, bet pilsētā iemitina iedzīvotājus no Polijas centrālajiem, kā arī austrumu apgabaliem, ko savukārt anektējusi PSRS.

[izmainīt šo sadaļu] Ar Vroclavu saistīti

Aloīzs Alcheimers (Alois Alzheimer) - vācu neirologs.
Ādolfs Andersens (Adolf Anderssen) - vācu šahists.
Norberts Eliass (Norbert Elias) - vācu sociologs.
Ježijs Grotovskis (Jerzy Grotowski) - poļu teātra režisors.
Gerhards Hauptmans (Gerhart Hauptmann) - vācu dramaturgs.
Frics Hābers (Fritz Haber) - vācu ķīmiķis.
Gustavs Kirhofs (Gustav Robert Kirchhoff) - vācu zinātnieks.
Ferdinands Lasalls (Ferdinand Lassalle) - vācu politiķis.
Teodors Momzens (Theodor Mommsen) - vācu vēsturnieks.
Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen) - izcilākais vācu pilots Pirmajā pasaules karā.
Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher) - vācu filosofs.
Edīte Šteina - katoļu svētā.