Zambija

Vikipēdijas raksts

Zambijas republika


(Par karogu)	(Par ģerboni)

Valsts valoda

angļu valoda

Galvaspilsēta

Lusaka

Lielākās pilsētas

Lusaka
Ndola
Kitve

Prezidents

Levijs Mvanavasa

Platība
- Kopā
- % ūdens

752 614 km²
1%

Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2003)
- blīvums

9 582 418
13/km²

Neatkarība

No Lielbritānijas 1964.gada 24.oktobrī

Valūta

Zambijas kvaha

Laika zona

UTC +2

Valsts himna

Stand and Sing of Zambia, Proud and Free

Interneta domēns

.ZM

Starptautiskais tālsarunu kods

+260

Zambija ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Angolu (1110 km), Kongo Demokrātisko republiku (1930 km), Malāviju (837 km), Mozambiku (419 km), Namībiju (233 km), Tanzāniju (338 km), Zimbabvi (797 km).

Deivids Livingstons 1855. gadā bija pirmais baltais cilvēks kas redzēja Zambezi upes ūdenskritumu, ko, par godu karalienei Viktorijai, viņš nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.

Viktorijas ūdenskritums

1888. gadā Sesils Rods no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par Britu impērijas interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu.

1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malavi) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja āfrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī.

[izmainīt šo sadaļu] Neatkarība

Pēc neatkarības iegūšanas, neskatoties uz minerālvielu bagātību, Zambijai nācās saskarties ar izglītotu ierēdņu trūkuma problēmu.

Netrūka problēmu arī ar kaimiņvalstīm. Dienvidrodēzija pasludināja neatkarību, un tajā ar spēka palīdzību pie varas turējās balto ieceļotāju minoritāte. Mozambika un Angola joprojām bja Portugāles kolonijas. Namībiju kontrolēja Dienvidāfrikas republika. Nav pārsteidzoši, ka Zambija aktīvi atbalstīja kaimiņvalstu neatkarības cīnītājus.

1970.-to gadu beigās Mozambika, Angola un Zimbabve ieguva neatkarību. Taču jaunās kaimiņvalstis plosīja pilsoņu karš. Zambijas galvenās ekstportpreces - kapara - cena kritās, un valsts sāka aizņemties līdzekļus no starptautiskajām bankām.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Kenets Kaunda bija Zambijas līderis no 1964. līdz 1991. gadam. Viņš vadīja valsts neatkarības kustību. 1959. gadā viņš izveidoja Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju.

Kenets Kaunda

Līdz 1972. gadam Zambijā pastāvēja daudzpartiju sistēma ar trim galvenajām partijām. 1973. gadā tika pieņēmta jauna konstitūcija un izveidota vienpartijas valsts. Vienīgā partija valstī bija Apvienotā Nacionālās Neatkarības Partija, kuras centrālā komiteja faktiski vadīja valsti.

Pēc demonstrācijām 1990. gada decembrī prezidents Kenets Kaunda atcēla vienpartijas sistēmu, un valstī atkal tika nodibināta daudzpartiju sistēma.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Nāciju Sadraudzība
Antigva un Barbuda \| Apvienotā Karaliste \| Austrālija \| Bahamas \| Bangladeša \| Barbadosa \| Beliza \| Botsvāna \| Bruneja \| Dienvidāfrika \| Dominika \| Fidži \| Gajana \| Gambija \| Gana \| Grenāda \| Indija \| Jamaika \| Jaunzēlande \| Kenija \|Kamerūna \| Kanāda \| Kipra \| Kiribati \| Lesoto \| Malaizija \| Malāvija \| Maldīvija \| Malta \| Maurīcija \| Mozambika \| Namībija \| Nauru \| Nigērija \| Pakistāna \| Papua-Jaungvineja \| Samoa \| Seišelu salas \| Sentkitsa un Nevisa \| Sentlūsija \| Sentvinsenta un Grenadīnas \| Singapūra \| Sjerraleone \| Svazilenda \| Šrilanka \| Tanzānija \| Tonga \| Trinidāda un Tobāgo \| Tuvalu \| Uganda \| Vanuatu \| Zālamana salas \| Zambija

Nāciju Sadraudzība

	Āfrikas valstis
Alžīrija \| Angola \| Benina \| Botsvāna \| Burkinafaso \| Burundi \| Centrālāfrika \| Čada \| Dienvidāfrika \| Džibuti \| Ēģipte \| Ekvatoriālā Gvineja \| Eritreja \| Etiopija \| Gabona \| Gambija \| Gana \| Gvineja \| Gvineja-Bisava \| Kaboverde \| Kamerūna \| Kenija \| Komoru salas \| Kongo Demokrātiskā Republika \| Kongo Republika \| Kotdivuāra \| Lesoto \| Libērija \| Lībija \| Madagaskara \| Malāvija \| Mali \| Maroka \| Maurīcija \| Mauritānija \| Mozambika \| Namībija \| Nigēra \| Nigērija \| Ruanda \| Santome un Prinsipi \| Seišelu salas \| Senegāla \| Sjerraleone \| Somālija \| Sudāna \| Svazilenda \| Tanzānija \| Togo \| Tunisija \| Uganda \| Zambija \| Zimbabve
Citas teritorijas: Kanāriju Salas \| Majota \| Reinjona \| Sv. Helēnas sala \| Rietumsahāra