Ābrams Īzaks Kūks

Vikipēdijas raksts

Rabīns Ābrams Īzaks Kūks

Ābrams Īzaks Kūks (ivritā: אברהם יצחק הכהן קוק, angļu: Abraham Isaac Kook; 1865. gada 7. septembris - 1935. gada 1. septembris) bija viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem. Viņš ir dzimis Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa pilsētā Grīvā, kas tagad ir Daugavpils daļa. Dzīvojis arī Ludzā, Daugavpilī un Bauskā, kur no 1897. līdz 1904. gadam kalpoja par rabīnu. 1904. gadā izceļoja uz Izraēla zemi. Pasaulē plaši pazīstams kā pirmais Lielbritānijas mandāta teritorijas Palestīnā virsrabīns, ebreju domātājs, Talmuda, Toras un Kabalas skolotājs.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija un galvenie uzskati

Virsrabīns Kūks Palestīnā 1920-os gados.

Kūks ir cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā ticis uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstījis savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā nosūtīts mācīties pie Ludzas rabīna Eliezera Don-Jehija, 1880. gadā atgriezies Grīvā, kur mācījies pie sava tēva, rabīna Šlomo Zalmana un Daugavpils rabīna Ruvina Halevi. No 1884. līdz 1888. gadam mācījies Viļņas guberņas Ošmjanu apriņķa Voložinas ješivā (tagad Baltkrievijā). Būdams Bauskas rabīns, viņš no 1901. līdz 1904. gadam publicēja trīs nozīmīgus rakstus, kas bija priekšvēstneši tai izvērstajai filozofijai, kuru viņš attīstīja vēlāk. Vairāki viņa šajā periodā uzrakstītie darbi tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kā reliģiskie komentāri "Eyn Ayah" un grāmata par morāli un garīgumu "Mussar Avikhah".

1904. gadā rabīns Kūks pārcēlās no Latvijas uz Izraēla zemi, lai uzņemtos rabīna pienākumus Jafā. Pirmā Pasaules kara laiku viņš pavadīja Šveicē un Lielbritānijā, kur piedalījās politiskajās diskusijās par Izraēla zemes nākotni, kas noveda pie Britu mandāta teritorijas Palestīnā izveides pēc kara (1917. gada Balfūra deklarācija). 1919. gadā viņam piedāvāja kļūt par Jeruzālemes rabīnu, bet 1921. gadā Palestīnā, kas bija zem Britu mandāta,aškenāzu(viduseiropas un austrumeiropas ebreji) rabīni viņu ievēlēja par virsrabīnu. 1924. gadā viņš Jeruzalemē nodibināja ješivu, kas nosaukta viņa vārdā par "Mircaz Harav Kook". Rabīna Kūka sekotāji vēl arvien veido lielāko reliģisko grupu Izraēlā, kuras mācības pamatā ir Kabalas idejas. Pēc rabīna Kūka uzskatiem, dzīve kā dialogs ar Dievu norit divos līmeņos – individuālajā un nacionālajā. Tauta kā vienots vesels arī ir līdzīga personībai, kurai ir izvēles brīvība rīkoties labi vai slikti. Tautas rīcība ir tas, ko tauta vēlas teikt Dievam un tas, kas notiek ar tautu, ir tas, ko Dievs vēlas teikt tautai. Individuālā gadījumā dialogs ar Dievu izpaužas kā cilvēka biogrāfija, bet tautas gadījumā tā ir nacionālā vēsture daudzu gadsimtu garumā.

[izmainīt šo sadaļu] Izvilkums no mācības

Visas nepatikšanas cilvēku starpā un visi iekšējie individuālie mentālie konflikti ceļas vienīgi no mūsu neskaidrā priekšstata par dievišķo. Visas praktiskās un teorētiskās domas iznirst no bezgalīgā dievišķā okeāna un atgriežas tajā. Pastāvīgi atbrīvojiet prātu, lai tas būtu brīvs no maldinošām fantāzijām, nepamatotām bažām, sliktiem ieradumiem un trūkumiem. Uzticīgi mīlot un pilnībā apzinoties dzīvības avotu, dvēsele mirdz dievišķā gaismā un visas sajūtas, domas un darbības kļūst smalkākas. Šai fundamentālajai atziņai dvēseles slēptākajos nostūros kļūstot skaidrākai, sajūtas un sajūsma par vienotni ar dievišķo aktivējas, un tas vada visu jūsu dzīves ceļu. Ticības būtība ir apziņa par Bezgalības plašumu. Lai arī kāds priekšstats par to rastos saprātā, tas ir absolūta kripata iepretī tam, kas ir jāaptver, un tas, kas ir jāaptver, ir ne mazāka niecība pret to, kas reāli pastāv. Runājot par labestību, par mīlestību, par taisnību, par varenību, par skaistumu, par dzīvi visā tās krāšņumā, par ticību, par dievišķību – viss tas vēsta par dvēseles sākotnējās iedabas ilgām pēc tā, kas atrodas viņpus visa. Visi dievišķie vārdi, vai ebreju valodā, vai jebkurā citā valodā, sniedz vienīgi sīku un blāvu dzirksti no slēptās gaismas, par ko dvēsele vēstī, sakot „Dievs”. Ikviena Dieva definīcija ved pie ķecerības, definīcija ir garīga elku pielūgšana. Pat attiecinot prātu un gribu uz Dievu, pat attiecinot dievišķo kā tādu, pat vārds „Dievs” – arī tās ir definīcijas. Arī tas izraisītu ķecerību, ja tā nebūtu neskaidra nojausma par to, ka viss tas ir vienīgi uzzibsnījumi no tā, kas atrodas viņpus definīcijas. Ja apziņa tiek atrauta no sava pirmsākuma, tā kļūst nespēcīga un bezvērtīga. Vienīgais līdzeklis tās mirdzuma atjaunošanai ir piesaiste ticības starojumam, kas pārsniedz visas specifiskās vērtības, tādējādi nostiprinot visas vērtības. Viss uz Dievu attiecinātais, kas nav Bezgalības plašums, ir vienkārši izskaidrojums ar kura palīdzību sasniegt ticības avotu. Ir jāatšķir ticības būtība no tās skaidrojuma palīglīdzekļiem, kā arī starp dažādiem izskaidrošanas līmeņiem.

Ābrams Īzaks KŪKS „Tīrīšanās sāpes” no „Orot”, Jeruzaleme, 1961.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Avoti

[izmainīt šo sadaļu] Raksti

Ayin Aiyah - komentārs par Ayin Yaakov (vienu no Talmūda sadaļām)
Igorot HaRaiyah - rabīna Kūka apkopotās vēstules
Olat Raiyah - komentārs par Siddur
Orot - sk. Bezalel Naor anglisko tulkojumu, Jason Aronson 1993. ISBN 1-56821-017-5
Orot HaKodesh
Orot ha-teshuvah - sk. Ben-Zion Metzger anglisko tulkojumu, Bloch Pub. Co., 1968. ASIN B0006DXU94

[izmainīt šo sadaļu] Tulkojumi un komentāri

Ben Zion Bokser Abraham Isaac Kook: The Lights of Penitence, The Moral Principles, Lights of Holiness, Essays, Letters, and Poems, Paulist Press 1978. ISBN 0-8091-2159-X
Samson, David; Tzvi Fishman (1996). Lights Of Orot. Jerusalem: Torat Eretz Yisrael Publications. ISBN 965-90114-0-7.
Samson, David; Tzvi Fishman (1997). War and Peace. Jerusalem: Torat Eretz Yisrael Publications. ISBN 965-90114-2-3.
Samson, David; Tzvi Fishman (1999). The Art of T'Shuva. Jerusalem: Beit Orot Publications. ISBN 965-90114-3-1.
Ben Zion Bokser, The Essential Writings of Abraham Isaac Kook, Ben Yehuda Press 2006 (reprint). ISBN 0-9769862-3-X

[izmainīt šo sadaļu] Analīzes

The Philosophy of Rabbi Kook, Zvi Yaron, Eliner Library, 1992.
Essays on the Thought and Philosophy of Rabbi Kook, ed. Ezra Gellman, Fairleigh Dickinson University Press, 1991. ISBN 0-8386-3452-4
The World of Rav Kook's Thought, Shalom Carmy, Avi-Chai Publishers, 1991. ISBN 0-9623723-2-3
Rav Avraham Itzhak HaCohen Kook: Between Rationalism and Mysticism, Benjamin Ish-Shalom, Ora Wiskind Elper tulkojums, SUNY Press, 1993. ISBN 0-7914-1369-1
Gold from the Land of Israel: A New Light on the Weekly Torah Portion From the Writings of Rabbi Abraham Isaac HaKohen Kook, Rabbi Chanan Morrison, Urim Publications 2006. ISBN 965-7108-92-6
Who’s Afraid of Secret Writings? Eight Files from the Manuscripts of Rabbi Kook, Avinoam Rosenak, Tarbiz 9:2 (2000): 257–291

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfijas

Simcha Raz, Angel Among Men: Impressions from the Life of Rav Avraham Yitzchak Hakohen Kook, Moše D. Lihtmana tulkojums, Urim Publications 2003. ISBN-10: 9657108535 ISBN-13: 978-9657108536
Yehudah Mirsky, An Intellectual and Spiritual Biography of Rabbi Avraham Yitzhaq Ha-Cohen Kook from 1865 to 1904, doktora disertācija, Harvarda Universitāte, 2007.
Avinoam Rosenak, Hidden Diaries and New Discoveries: the Life and Thought of Rabbi A.I. Kook, , Shofar: An Interdisciplinary Journal of Jewish Studies 25:3, 2007