Adrijas jūra
Vikipēdijas raksts
| Adrijas jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 132 000 km2 |
| Garums: | 820 km |
| Platums: | 220 km |
| Maks. dziļums: | 1 460 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Albānija Bosnija un Hercegovina Horvātija Melnkalne Itālija Slovēnija |
| Lielākās pilsētas: | Ankona (Itālija) Bari (Itālija) Brindizi (Itālija) Durresa (Albānija) Peskāra (Itālija) Rijeka (Horvātija) Venēcija (Itālija) Trieste (Itālija) |
Adrijas jūra – Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa, atrodas starp Apenīnu pussalu un Slovēniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Albāniju. Izcili ainaviska un tūristu iemīļota jūra.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums
Senajā Romā Adrijas jūru dēvēja Mare superum - "Augšējā jūra" pretstatā Apenīnu pussalai otrā pusē esošajai Tirēnu jūrai, kuru dēvēja Mare inferum (Apakšējā jūra). Viduslaikos latīņu valodā jūru jau sauca Mare Hadriaticum vai Mare Adriaticum. Nosaukums cēlies no etrusku kolonijas Adrijas. Sākotnēji par Adrijas jūru dēvēja tikai ziemeļu daļu, savukārt vēlāk par Adrijas jūru dēvēja arī daļu no Jonijas jūras - pat Vidusjūras daļu starp Krētu un Maltu.
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs apraksts
Ziemeļu daļa ir salīdzinoši sekla - tās vidējais dziļums ir 40 - 200 km. Dienvidu daļa ir daudz dziļāka, starp Durresu un Bari jūra sasniedz maksimālo dziļumu - 1251 m. Dienvidos ar Jonijas jūru savieno 71 km platais Otranto šaurums. Ūdens sāļums ziemeļu daļā ir 25 promiles, dienvidu saļā līdz 39 promiles.
Ziemā kuģošanu apdraud spējš, ļoti auksts un spēcīgs vējš no ziemeļaustrumiem - bora. Citi vēji ir siroko - dienvidu vējš, kas nes lietu, un mistrāls - rietumu vējš, kas vasarā nes skaidru laiku.
Plūdmaiņas vāji izteiktas.
Lielākā pieteka - Po, citas lielākas ietekas - Neretva, Drina, Devoli un Vjosa.
[izmainīt šo sadaļu] Piekraste
Ziemeļu daļā krasts ir lēzens, ar daudzām lagūnām. Dienvidos no Po upes deltas uz dienvidiem rietumu piekraste paliek stāvāka. Austrumu krasts no Istrijas pussalas uz dienvidiem ir klinšains, piekrastē ļoti daudz salu, jo īpaši Horvātijas piekrastes novadā - Dalmācijā. Salas pārsvarā ir izstieptas paralēli krasta līnijai. Adrijas jūrā ir vairāk kā 1 000 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas. Īpaši ainavisks ir 30 km garais Kotoras līcis Melnkalnē, ar saviem stāvajiem krastiem. Adrijas jūras dienvidaustrumu piekrastes reģions ir lēzens un purvains.
[izmainīt šo sadaļu] Vides problēmas
Adrijas jūra ir iekšējā jūra un ūdens apmaiņa ar Vidusjūru nav intensīva. Rūpniecības radītais piesārņojums negatīvi ietekmē Adrijas jūra ekoloģisko situāciju. Ik gadus caur Po upi Adrijas jūrā iekļūst ap 50 miljardi kubikmetru piesārņota ūdens, kas satur alvu, cinku, svinu, hromu, varu, arsēnu, dzīvsudrabu un naftas produktus. Adrijas jūru sasniedz arī lauksaimniecības radītais piesārņojums. Piesārņojuma koncentrācija jūrā pašlaik ir divas reizes lielāka nekā vēl pirms 10 gadiem. Rezultātā Adrijas jūras ziemeļrietumu piekrastē notiek aļģu „ziedēšana”. Horvātijas piekrastes ūdens kvalitāte joprojām ir samērā laba.
[izmainīt šo sadaļu] Rekreācija un tūrisms
Adrijas jūras piekrastē atrodas Eiropā ļoti populāri kūrorti. Populārākie ir:
- Horvātijā:
- Dubrovnika
- Makarska-Rivjera
- Opatija
- Rovinja
- Dalmācijas salas
- Itālijā:
- Rimini
- Kjodža
- Melnkalnē:
- Budva
- Slovēnijā:
- Portoroža
Albānijas piekrastē tūrisma industrija sāk attīstīties.
[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākās Adrijas jūras ostas
- Itālijā: Trieste, Venēcija kopā ar Kjodžas ostu, Ankona, Bari, Brindizi
- Slovēnijā: Kopera
- Horvātijā: Pula, Rijeka, Zadara, Splita, Dubrovnika
- Melnkalnē: Kotora, Bаra
- Albānijā: Durresa, Vļora
[izmainīt šo sadaļu] Salas un līči
Adrijas jūrā, sākot no ziemeļiem un virzoties pulksteņa rādītāja virzienā, ir šādas salas un līči (uzskaitītas tikai lielākās salas un līči):
- Venēcijas līcis (Itālija)
- Venēcijas lagūna. Venēcijas lagūnā atrodas daudz mazāku salu, tai skaitā Venēcija, Murāno un citas salas ar izcilām kultūrvēstures vērtībām
- Krka sala (Horvātija)
- Cresas sala (Horvātija)
- Rabas sala (Horvātija)
- Pagas sala (Horvātija)
- Dugi Otokas sala (Horvātija)
- Bračas sala (Horvātija, augstākais kalns 778 m)
- Hvaras sala (Horvātija)
- Korčulas sala (Horvātija)
- Mļetas sala (Horvātija)
- Kotoras līcis (Melnkalne)
- Drini līcis (Albānija)
- Ļaļzas līcis (Albānija)
- Durresas līcis (Albānija)
- Vļoras līcis (Albānija)
- Manfredonijas līcis (Itālija)
- Pjanozas sala (Itālija)
- Tremiti salas (Itālija)
