Horvātija
Vikipēdijas raksts
| Republika Hrvatska
Horvātijas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Lijepa naša domovino (Mūsu skaistā tēvzeme) |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Zagreba | |||||
| Valsts valodas | horvātu valoda1 | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Stjepans Mesičs | ||||
| - | Premjerministrs | Ivo Sanaders | ||||
| Izveidošana | ||||||
| - | Dibināšana | 7. gadsimta pirmā puse | ||||
| - | Viduslaiku hercogiste | 852. gada 4. martā | ||||
| - | Pāvesta atzīta | 879. gada 21. maijā | ||||
| - | Karalistes izveide | 925. gadā | ||||
| - | Ūnija ar Ungāriju | 1102. gadā | ||||
| - | Pievienošana Habsburgu impērijai | 1527. gada 1. janvārī | ||||
| - | Neatkarība no Austroungārijas | 1918. gada 29. oktobrī | ||||
| - | Pievienojas Dienvidslāvijai | 1918. gada 1. decembrī | ||||
| - | Neatkarība | 1991. gada 25. jūnijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 56 542 km² (126.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,2 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007 g. | 4 440 690 (114.) | ||||
| - | Blīvums | 81/km² (109.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $66,708 miljardi (68.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $18 800 (45) | ||||
| Džini koef. (2005) | 29 (zems) | |||||
| HDI (2005) | ▲ 0.850 (augsts) (47.) | |||||
| Valūta | kuna (HRK) |
|||||
| Laika zona | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .hr | |||||
| ISO 3166-1 kods | 191 / HRV / HR | |||||
| Tālsarunu kods | +385 | |||||
| 1 | Istrijā arī itāļu valoda un citas minoritāšu valodas atsevišķos reģionos. | |||||
Horvātijas Republika (Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā. Tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Tā ir kandidātvalsts uz iestāšanos Eiropas Savienībā un cer saņemt ielūgumu NATO 2008. gada aprīlī. 2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Otomanu impērijas robežām.
Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar paprika. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Horvātijas Republikas valdības mājaslapa (angliski), (horvātiski)
- Horvātu tūrisma portāls (angliski)
- Par Horvātiju (angliski), (horvātiski)
|
|
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
