Albāņu valoda
Vikipēdijas raksts
| Albāņu valoda Shqip |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ʃcip] | |
| Valodu lieto: | Albānija, Kosova, Maķedonija, Serbija, Grieķija, Melnkalne, Itālija | |
| Reģions: | Balkāni, Dienvideiropa | |
| Runātāju skaits: | 9 milj. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Albāņu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (albāņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Albānija Kosova Maķedonija
|
|
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | sq | |
| ISO 639-2: | alb (B) | sqi (T) |
| ISO 639-3: | dažādi: sqi — Albāņu valoda aln — Gegu aae — Arberešu aat — Arvanitika als — Tosku |
|
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Albāņu valoda (Gjuha shqipe [ˈɟuha ˈʃcipɛ]) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu dienvidrietumos. Galvenā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Maķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- Encyclopædia Britannica, edition 15 (1985). Article: Albanian language
- Huld, Martin E. Basic Albanian Etymologies. Columbus, OH: Slavica Publishers, 1984.
- Mallory, J.P. and D.Q. Adams, Encyclopedia of Indo-European Culture. London: Fitzroy Dearborn, 1997.
- Martin Camaj, Albanian Grammar, Otto Harrassowitz, Wiesbaden
- Orel, Vladimir. A Concise Historical Grammar of the Albanian Language: Reconstruction of Proto-Albanian. Leiden: Brill, 2000.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Albāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
