Džovanni Lorenco Bernīni
Vikipēdijas raksts
Džovanni Lorenco Bernīni (Gian (Giovanni) Lorenzo Bernini, * 1598. gada 7. decembrī Neapolē, † 1680. gada 28. novembrī Romā) ir itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks, baroka stila aizsācējs.
Bernīni ir dzimis Neapolē 1598. gada 7. decembrī tēlnieka un gleznotāja Pjetro Bernīni ģimenē. 1605. gadā ģimene pārbrauca uz Romu. Dž. L. Bernīni mācījās pie sava tēva un ātri ieguva Romas pāvesta atzinību, bet 1622. gadā ieguva Kristus ordeni.
Bernīni saņēma no Vatikāna vissvarīgākos baznīcu pasūtījumus. 1629. gadā viņš tika iecelts par galveno Sv. Pētera katedrāles arhitektu.
1640. gados Bernīni uz laiku tika izraidīts no Vatikāna. Šajā laikā viņš radīja vienu no saviem visslavenākajiem darbiem – "Svētās Terēzes ekstāze", kas atrodas Romas baznīcā Santa Maria della Vittoria. Vēlāk mākslinieks atgriezās pie monumentāliem darbiem Sv. Pētera katedrālē.
1665. gadā Parīzē Bernīni izpildīja Luvras jaunās fasādes projektus.
Bernīni ir sarakstījis 40 komēdijas, no kurām tikai viena - Impressario - ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Meistars bija ļoti talantīgs greznotājs un skatuves inženieris; viņš izgudroja rindu mehānismu.
