Finanses

Vikipēdijas raksts

Finanses pēta to kā indivīdi vai uzņēmumi iegūst, iegulda un izmanto naudas līdzekļus laikā, ņemot vērā ar viņu projektiem saistītos riskus. Tādēļ termins finanses iesaista sevī šīs lietas[1]:

· Naudas un citu aktīvu pētīšana

· Šo aktīvu vadīšana un kontrole

· Projektu risku novērtēšana un vadīšana

· Darbības vārds - "finansēt" dod līdzekļus uzņēmējdarbībai

Finanses praktiskajā nozīmē ir jāuztver kā zināšanu kopumu, kas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem pārvaldīt par savām finansēm, it īpaši, novērtējot starpību starp ienākumiem un izdevumiem, un investīciju riskus.

Satura rādītājs 1 Finansu definīcija. 2 Finansu sistēma un naudas plūsma. 3 Finansu tirgus un tā dalībnieki. 4 Atasauces

[izmainīt šo sadaļu] Finansu definīcija.

Finanses ir mācība par naudas resursu izvietošanu laikā. Ir divas galvenās iezīmes, kas atšķir finansu lēmumus no citiem resursu izvietošanas lēmumiem, proti, finansu lēmumu izmaksas un ienākumi ir:

· izstiepti laikā (ieguldījuma efektivitāti varēs novērtēt tikai pēc ieguldījuma perioda beigām);

· to atdeves izdevīgums nav precīzi prognozējams, t.i. pat lēmuma pieņēmējs nezina patieso gala rezultātu (ir pārāk sarežģīti prognozēt).

[izmainīt šo sadaļu] Finansu sistēma un naudas plūsma.

Lai varētu pielietot finansu teorijas rīkus un novērot sakarības ir jāpastāv tā sauktajai finansu sistēmai. Tiek piedāvāta šāda finansu sistēmu definīcija - finansu sistēma ir tirgu un citu institūciju kopums, koros tiek slēgti finansu darījumi un kuros tiek izvērtēti finansu aktīvi un pasīvi[2].

Finansu teorija sastāda sistēmu, kas palīdz mums izvērtēt kā visefektīvāk saimniekot un veikt lēmumus.

Finansu teorijā vienmēr pastāv vismaz divi varianti. Finansu teorija analizē kādā veidā un vai vispār kaut ko darīt. Ja lēmums ir pieņemts par labu darīšanai - tiek veikta analīze par t kā realizēt savu lēmumu.

Finansu sistēmas 6 galvenās funkcijas:

1. Nodrošināt finansu resursu plūsmu laikā, starp nozarēm un starp valstīm. Latvijā visvieglāk ir nopelnīt nekustamā īpašuma tirgū, tādēļ tur nokļūst visvairāk līdzekļu;

2. Nodrošināt ar iespēju pārvaldīt riskus - iespēja novērtēt vai visus līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā vai, piemēram, neriskēt un ielikt līdzekļus obligācijās;

3. Nodrošināt veidu kā pārskaitīt resursus, lai veicinātu tirdzniecību - iespēja maksāt izmantojot preču pavadzīmi, vai ar kredītu palīdzību - to nodrošina finansu sistēma;

4. Nodrošināt ar mehānismu, kas ļauj apvienot līdzekļus un pārvaldīt īpašumtiesības uzņēmumos - ja ir biznesa projekts, bet nav pietiekami naudas lai realizētu to - finansu sistēma dod iespēja piesaistīt vēl citu intereses, savienot līdzekļus un realizēt projektu, piemēram, akciju sabiedrību veidā;

5. Nodrošināt tirgus dalībniekus ar informāciju, kas ļauj pieņemt decentralizētus lēmumus dažādās ekonomikas nozares ir viena no svarīgākajām finansu sistēmas funkcijām - nodrošināšana ar informāciju, jo ja tās nebūs, būs ļoti grūti pieņemt pareizus lēmumus, tādēļ, lai to nodrošinātu, piemēram, uzņēmumi, kas grib piesaistīt līdzekļus no citiem - piemēram akciju sabiedrības - nepārtraukti rīko auditus un pārbaudītie dati kļūst pieejami visiem;

6. Nodrošināt risinājumu, lai tiktu galā ar iniciatīvas problēmu, kad viena darījuma iesaistīta puse ir labāk informēta par otro, vai arī gadījumā, kad viena puse pilnvaro otru slēgt darījumus savā vārdā. Būtībā akcionārs izmanto 4. funkciju - tiek apvienoti līdzekļu un kaut kas notiek, līdzekļi tiek ieguldīti un pretī tiek saņemtas akcijas, realitātē vienmēr būs pilnvarotais, kas zinās vairāk informācijas, piemērām, uzņēmuma vadītājs, jeb boss. Finansu tirgus ar likumdošanu mēģina sakārtot situāciju, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienāda informācija, taču, ja kādam ir pieejama papildinformācija, tad viņa iespējas rīkoties ir ierobežotas. Līdzīgi kā konkursu rīkotāji un to ģimenes locekļi nav pieļauti piedalīties.

Naudas plūsma ir grāmatvedības termins, kas apzīmē skaidrās naudas daudzumus, kurus uzņēmumu saņem un patērē definētā laika periodā, dažreiz tas ir saistīts ar specifisku projektu.[3] Naudas plūsmas novērtēšanu ir iespējams izmantot, lai:

· novērtētu uzņēmuma vai projekta stāvokli vai izpildi;

· noteikt likviditātes problēmas. Būt ienesīgam, nebūt nenozīmē būt likvīdam. Uzņēmums var būt nesekmīgs naudas līdzekļu nepietiekamības dēļ, pat, ja tas ir ienesīgs;

· prognozētu projekta apgrozījumu. Naudas plūsmu parasti izmanto tādu finansu modeļu izteikšanai kā ienesīgums pēc dzēšanas (internal rate of return, IRR) un tīrie diskontētie ienākumi (net present value, NPV);

· izpētītu vai novērtētu ekonomisko pieaugumu, kad tiek uzskatīts, ka uzkrātie līdzekļi neprecīzi atspoguļo reālo uzņēmuma vai projekta stāvokli.

[izmainīt šo sadaļu] Finansu tirgus un tā dalībnieki.

Finanses ir praktiska zinātne. Tās atziņas tiek izmantotas reālā uzņēmējdarbībā. Lai tas viss darbotos ir nepieciešama shēma vai mehānisms, kas saistīs pētāmos objektus.[4] Tiek dota šāda definīcija - finansu tirgus ir vieta vai mehānisms ar kuras/kura palīdzību tiek noteikta finansu aktīvu cena.

Finansu tirgus pilda šādas funkcijas:

· nodrošina likviditāti;

· samazina pakalpojumu izmaksas.

Finansu starpnieki, infrastruktūra un regulēšana.

Finanšu tirgus ļauj funkcionēt tā saucamiem starpniekiem. Ir šāda veida finansu starpnieki:

· ieguldījumu sabiedrības un fondi;

· komercbankas;

· finansu kompānijas;

· apdrošināšanas kompānijas;

· aizdevumu sabiedrības.

Finansu starpnieki ir nepieciešami, jo katram darījumam neizbēgami pastāv tā izmaksas. Otrs būtisks iemesls, kādēļ ir nepieciešami finansu starpnieki ir tas, ka tirgū pastāv asimetriska informācija - t.i., viena no darījumā iesaistītajām pusēm ir labāk informēta nekā otra.[5]

Finansu starpnieku funkcijas:

· uzticība un galvojums labas slavas dēļ;

· riska absorbēšana, samazināšana, sadalīšana;

· instrumenti dzēšanas termiņa izmainīšanai;

· nelikvīdu aktīvu pārvēršana likvīdos pasīvos;

· izmaksu samazināšana, absorbēšana.

Valsts un starpvalstu organizācijas.

Valsts regulē finansu tirgus un finansu starpniekus trīs galveno iemeslu dēļ[6]:

1. lai palielinātu investoriem pieejamās informācijas daudzumu;

2. lai nodrošinātu finansu sistēmas veselīgumu un;

3. lai uzlabotu valsts kontroli par monetāro politiku.

Valsts regulēšana sevī ietver: informācijas izpaušanas sabiedrībai paredzoša likumdošana, ierobežojumi finansu darbības sākšanai, ierobežojumi finansu darbībai pieejamiem aktīviem, depozītu apdrošināšana, rezervju esamības kontrolēšana un procentu likmju noteikšana.

[izmainīt šo sadaļu] Atasauces

[1]Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 17

[2]Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 22

[3]Ritter L.S., Silber W.I., Udell G.F., Principles of Money, Banking and Financial Markets. 1996 - p. 24

[4]Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 20

[5]Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 - p. 37

[6]Mishkin. F.S., The Economics of Money, Banking and Financial Markets. 1997 - p. 47