Jaunkaledonija
Vikipēdijas raksts
|
||||
 |
||||
| Teritorijas statuss | Francijas aizjūras teritorija ar ierobežotu pašpārvaldi | |||
| Valsts valoda | franču valoda | |||
| Galvaspilsēta | Numea | |||
| Prezidents | Žaks Širaks | |||
| Platība | 19 058 km² | |||
| Iedzīvotāju skaits (2005) | 232 258 | |||
| Valūta | Polinēzijas franks (XPF) | |||
| Laika zona | UTC +11 | |||
| Interneta domēns | .NC | |||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +687 | |||
Jaunkaledonija (franču - Nouvelle-Calédonie) ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā. Tulkojumā Nouvelle-Calédonie nozīmē Jaunskotija (franču Nouvelle + latīņu Caledonia).
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Šī salu grupa atrodas aptuveni 1200 km no Austrālijas Ziemeļaustrumkrasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Jaunzēlandes. Salu krasta līnija sasniedz 2254 km kopgarumu, bet augstākais punkts ir Monpanī (Mont Panie) - 1628 m. Apkārt lielākajai salai ir izveidojies koraļļu rifs. Garākā upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km.
Gada vidējā gaisa temperatūra Jaunkaledonijā ir 22,5°, bet ūdens temperatūra 21°-28°. Gadā ir divas izteiktas sezonas:
- siltā (no novembra vidus līdz aprīļa vidum). Tai ir raksturīgs sausuma periods sākumā un spēcīgi nokrišņi beigās. Dienas temperatūra ir vidēji 28-30 grādi.
- vēsā (no aprīļa vidus līdz novembra vidum). Tai ir raksturīgs lielāks sausums nekā siltajā sezonā, bet dienas temperatūra sasniedz 20-23 grādus
Jaunkaledonijas lielākās salas austrumkrasts ir mitrāks, tādēļ tam ir raksturīgas tropiskas ainavas (palmas...), bet rietumu krasts ir sausāks, un tam ir raksturīgi krūmāji.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmie cilvēki uz dzīvi Jaunkaledonijā apmetās jau aptuveni 2000 g.pmē. Eiropieši šo salu grupu atklāja 1774. gadā, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jaunskotiju (New Caledonia). Salas piesaistīja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriālu tirgotāju uzmanību, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investīcijas, bet arī dažādas slimības - bakas, dizentēriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ļoti daudzi no ieceļotājiem bija negodīgi spekulanti un krāpnieki, kā arī ļoti iedomīgi cilvēki, kas vēlāk izsauca vietējos iedzīvotājos dziļu nepatiku. To pierādīja arī incidents 1849. gadā, kad kuģa Cutter komandu nogalināja un apēda Puma cilts (Pouma clan).
Pirmie katoļu un protestantu misionāri ieradās 19. gadsimta sākumā. Viņi lika vietējiem iedzīvotājiem valkāt apģērbu, kā arī izskauda daudzas iezemiešu tradīcijas.
Par franču koloniju Jaunkaledonija kļuva 1853. gadā, kad angļiem to atņēma Napoleons III. Laika posmā no 1854. līdz 1922. gadam franči uz Jaunkaledoniju nosūtīja 22 000 cietumnieku, kas sastādīja galveno darbaspēku šajā kolonijā.
Kopš 1986. gada Jaunkaledonija ir ANO ne-autonomo teritoriju sarkastā.
