ON AMAZON:



https://www.amazon.com/Voice-Desert-Valerio-Stefano-ebook/dp/B0CJLZ2QY5/



https://www.amazon.it/dp/B0CT9YL557

We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Leipciga - Vikipēdija

Leipciga

Vikipēdijas raksts

Leipzig
Iedzīvotāji (2005) 492 636
Rakstos 1015.g
Citi nosaukumi Lipsk (sorbu un poļu)
Lipsko (čehu)
Lipsia (latīņu un itāļu)
Federālā zeme Saksija
Mājaslapa www.leipzig.de

Leipciga (vācu - Leipzig) - pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Saksijā (pirms 2.pasaules kara Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs.

Vecais Leipcigas rātsnams
Vecais Leipcigas rātsnams

Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1407.gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912.gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Bücherei). Sens grāmatrūpniecības centrs.

Leipcigā dzimuši: Gotfrīds Leibnics, Rihards Vāgners, Klāra Šūmane, Kārlis Lībknehts, Makss Bekmans, Valters Ulbrihts.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons-Bartoldi, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmans.

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

Pirmoreiz rakstos 1015.gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165.gadā. 1409.gadā nodibinot Leipcigas universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813.gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838.gadā Leipcigā tika atklāts pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga - Drēzdene), un Leipciga turmākajos gados kļūst par lielu dzelzceļa mezglu.

1863.gada 23.maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) - pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933.gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta 2.pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945.gada 20.aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898.gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.

Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:
Static Wikipedia 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Sub-domains

CDRoms - Magnatune - Librivox - Liber Liber - Encyclopaedia Britannica - Project Gutenberg - Wikipedia 2008 - Wikipedia 2007 - Wikipedia 2006 -

Other Domains

https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformtivo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com