Vācu valoda
Vikipēdijas raksts
Vācu valoda Deutsch |
||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [dɔɪ̯tʃ] | |
Valodu lieto: | Vācija, Austrija, Šveice, Lihtenšteina, Luksemburga, daļēji Beļģijā un Itālijā. | |
Reģions: | Viduseiropa, Rietumeiropa | |
Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: ap 105 milj. Svešvaloda: ap 80 milj. |
|
Reitings: | 10 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Vācu valoda |
|
Rakstība: | Latīņu alfabēts (vācu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Austrija Beļģija Bolcāno, Itālija Vācija Lihtenšteina Luksemburga Šveice Eiropas Savienība (oficiālā un darba valoda) Oficiāls statuss arī: Krahule/Blaufusa, Slovākija (Oficiāla municipāla valoda) Minoritātes valoda: |
|
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | de | |
ISO 639-2: | ger (B) | deu (T) |
ISO 639-3: | dažādi: deu — Mūsdienu vācu valoda gmh — Vidusaugšvācu goh — Vecaugšvācu gsw — Šveices vācu swg — Švābu gct — Kolonijas wae — Vallisiešu bar — Austriešu-bavāriešu yid — Jidišs mhn — Mokeno nds — Lejasvācu sxu — Augšsaksijas cim — Kimbru sli — Lejassilēziešu wep — Vestfāliešu pdt — Plautdīčs pfl — Pfalciešu vmf — Mainas franku ksh — Kelšs pdc — Pensilvānijas vācu geh — Huteriešu ltz — Luksemburgiešu rip — Ripuāriešu uln — Unzerdeičs |
|
|
||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. |
Vācu valoda ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas runātāju ir centrālajā Eiropā. Pieder pie ģermāņu grupas valodām. Tā ir dzimtā valoda vāciešiem, austriešiem, lihtenšteiniešiem, daļai šveiciešu, luksemburdziešu un beļģu. Visizplatītākā dzimtā valoda ES pilsoņiem. Populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā. Bagāta literatūra.
Vācu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
Eiropas Savienības oficiālās valodas |
---|