Nobela prēmija
Vikipēdijas raksts
Nobela prēmijas medaļa
par sasniegumiem
fizikā, ķīmijā,
fizioloģijā (vai medicīnā)
un literatūrā
Nobela prēmiju reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. Alfrēds Nobels (zviedru rūpnieks, dinamīta izgudrotājs) paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembrī. Viņš bija šokēts par viņa izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei.
Nobela prēmija ir arī finansiāli nozīmīga - tā šobrīd sastāda apmēram 10 miljonus zviedru kronu (vairāk kā miljons eiro vai ASV dolāru).
Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās :
- Fizikā
- Ķīmijā
- Fizioloģijā vai medicīnā
- Literatūrā
- Miera veicināšanā
- Ekonomikā (kopš 1969. gada)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Nobela E-muzejs - Oficiālā mājaslapa
- Nobela Fonds - Oficiālā mājaslapa
- Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas Nobela prēmijas komitejas
- Karolinska Institūta Nobela prēmijas komiteja
- Zviedrijas Akadēmija
- Norvēģijas Nobela prēmijas komiteja
- Nobela prēmijas interneta arhīvs - neoficiāla mājaslapa
- Nobela prēmijas ieguvēju hronika
- nobelpreis.org
