Prāga

Vikipēdijas raksts

Prāga (čehu: Praha) - Čehijas galvaspilsēta valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Praha

Iedzīvotāji (2004)

1 157 788
1 371 323 (aglom.)

Dibināta

ap 870.g

Citi nosaukumi

Prague (angļu)
Prag (vācu)

Municipalitāte

galvaspilsēta (hlavní město)

Mājaslapa

www.praha-mesto.cz

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Prague

Pilsēta, ar lieliski saglabātu vēsturisko centru, kurš iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Viens no attīstītākajiem jauno ES valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES. (153% 2002.gadā).

Prāga

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784.gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas - Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu tika uzcelta pirmā Prāgas pils, bet 1085.gadā pilsēta kļūst par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346.gadā sāk valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348.gadā nodibina Kārļa universitāti - pirmo Centrāleiropā. Prāga tajā laikā ir trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāk būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, to starpā Kārļa tiltu un Sv.Vita katedrāli.

1378.gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415.gadā, 1419.gadā notiek Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievada Husītu karu sākumu.

1526.gadā Prāga nokļūst Hābsburgu varā. 1583.gadā par Svētās Romas imperatoru kļūst Rūdolfs II un pilsēta otrreiz kļūst par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.

1618.gadā notiek Otrā Prāgas defenestrācija, kas kļūst par iemeslu Trīsdesmitgadu karam. Prāga vairrākkārt nokļūst ienaidnieku armiju (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) okupācijā. Prāgas "zelta laikmeta" beigas.

Pēc 1.pasaules kara Prāga kļūst par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938.gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupē Sudetu apgabalu, bet 1939.gadā - visu Čehiju.

1942.gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalina galveno vācu amatpersonu Čehijā - Reinhardu Heinrihu.

Tuvojoties Padomju armijai, Prāgā sākas sacelšanās. Vācu spēki kapitulē 1945.gada 9.maijā.

1948.gadā komunisti sagrābj varu. 1968.gadā Prāga ir galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969.gada 19.janvārī čehu students Jans Palahs Vāclava laukumā veic pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.

1989.gadā Prāga ir Samta revolūcijas centrs. 1993.gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļūst par Čehijas galvaspilsētu.

2002.gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītājos plūdos.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Prāgā dzimuši:

Bernards Bolcano (Bernard Bolzano) (1781-1848) - matemātiķis, filozofs
Makss Brods (Max Brod) (1884-1968) - rakstnieks, žurnālists
Vilēms Flusers (Vilém Flusser) (1920–1991) - filozofs
Staņislavs Gross (Stanislav Gross) (1969-) - politiķis
Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) (1883-1923) - rakstnieks (Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války, 1921-22)
Vāclavs Havels (Václav Havel) (1936-) - Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989-2003)
Jaroslavs Heirovskis (Jaroslav Heyrovský) (1890-1967) - ķīmiķis, 1959.gada Nobela prēmija
Francs Kafka (Franz Kafka) (1883-1924) - vācu rakstnieks (Die Verwandlung, 1915)
Kārlis IV (Karl IV., Karel IV.) (1316-1378) - Svētās Romas imperators (1347-1378)
Kārlis Kautskis (Karl Kautsky) (1854-1938) - sociāldemokrātijas klasiķis
Hanss Kelzens (Hans Kelsen) (1881-1973) - jurists
Jūda Loevs (Judah Loew) (1525-1609) - ebreju filozofs
Jans Masarīks (Jan Masaryk) (1886-1948) - diplomāts
Jirži Mencels (Jiří Menzel) (1938-) - kinorežisors (Ostře sledované vlaky, 1966)
Jans Neruda (Jan Neruda) (1834-1891) - čehu dzejnieks
Jozefs Nesvadba (Josef Nesvadba) (1926-2005) - rakstnieks
Madlēne Olbraita (Madeleine Albright) (1937-) - ASV politiķe
Antons Reiha (Anton Reicha) (1770-1836) - franču mūzikas teorētiķis
Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) (1875-1926) - vācu dzejnieks (Die Sonette an Orpheus, 1922)
Jaroslavs Seiferts (Jaroslav Seifert) (1901-1986) - čehu dzejnieks
Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz) (1836-1900) - šahists, pirmais pasaules čempions
Francs Verfels (Franz Werfel) (1890-1945) - vācu rakstnieks
Makss Verheimers (Max Wertheimer) (1880-1943) - psihologs
Johans Aloīzs Zēnefelds (Johann Alois Senefelder) (1771-1834) - litogrāfijas izgudrotājs
Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner) (1843-1914) - pacifiste, Nobela Miera prēmija 1905.gadā