ON AMAZON:



https://www.amazon.com/Voice-Desert-Valerio-Stefano-ebook/dp/B0CJLZ2QY5/



https://www.amazon.it/dp/B0CT9YL557

We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Ruholla Homeinī - Vikipēdija

Ruholla Homeinī

Vikipēdijas raksts

Ruholla Homeinī
Ruholla Homeinī

Ruholla Homeinī, biežāk pazīstams kā Ajatolla Homeinī (farsī - روح الله موسوی خمینی / Rūḥollāh Mūsavī Khomeynī), * 1900. gada 17.maijs Homeinā, † 1989. gada 3.jūnijā Teherānā - irāņu šiītu garīdznieks un politiķis. Irānas 1979. gada islāma revolūcijas galvenais ideologs un līderis. Revolūcijas rezultātā tika gāzts Irānā valdošais šaha Muhameda Rezas Pehlevi režīms, bet Ajatolla Homeinī kļuva par Irānas augstāko vadītāju, un saglabāja šo amatu līdz mūža beigām.

Dzimis Irānā, Homeinas pilsētā mūsdienu Centrālajā ostānā garīdznieka ģimenē. Tradīcija vēsta, ka Homeinī ir saīds - tiešs Muhameda radinieks. Kad puikam bija pieci gadi, Homeini tēvs tika noslepkavots, bet 15 gadu vecumā mira arī Homeini māte.

Homeini no 6 gadu vecuma sāka apgūt Korānu, vispirms dzimtajā pilsētā, bet vēlāk seminārā Arakā, kuru beidza 1921. gadā. Vēlāk studēja Kumā un Nedžefā. 1963. gadā Homeinī kļuva par lielajatollu. Šajā laikā Homeinī aktīvi iesaistījās Irānas politiskajā dzīvē, kļūdams par šaha režīma politisko pretinieku.

1962. gadā Homeinī uzstājās pret izmaiņām likumos, kuri atļava, stājoties valsts amatos, zvērēt uz jebkuras Svētās grāmatas, ne tikai Korāna. Pēc Homeinī aicinājuma notika plaši streiki. 1963. gadā Homainī uzstājās pret šaha realizēto Balto revolūciju. Kad 1964. gadā Homeinī asi uzstājās pret eksteritorialitātes piešķiršanu ASV pilsoņiem, Irānas drošības dienesti deportēja ajatollu uz Turciju.

1965. gadā ajatolla Homeinī pārcēlās uz Nedžefu, Irākā, bet 1978. gadā (toreizējā viceprezidenta Sadama Huseina spiests) uz Parīzes priekšpilsētu Noplešato (Neauphle-le-Château), no kurienes pēc revolūcijas uzvaras 1979. gadā atgriezās Irānā. Trimdas laikā Homeinī sarakstīja savu galveno teorētisko darbu - "Islama vara" (Valiyat-e faqih, 1971), kurā izklāstīja galvenās idejas valsts pārvaldē:

  • Visai sabiedrības dzīvei jāpakļaujas Allaha likumiem - šariātam
  • Lai realizētu šariāta likumu realizāciju, sabiedrības līderiem jābūt šo likumu zinātājiem - garīdzniekiem

Pēc Irānas šaha režīma gāšanas ajatolla Homeinī apmetās šiītu svētajā pilsētā Kumā un no turienes vadīja valsts pārveidi. No 1979. gada 4.novembra līdz 1981. gada 20.janvārim Teherānā norisinājās Irānas ķīlnieku krīze, bet no 1980. līdz 1988. gadam Irānai nācās pārdzīvot Irākas-Irānas karu. 1989. gadā ajatolla Homeinī izdeva fatvu, kurā deva rīkojumu nogalināt Salmanu Rušdi.

Ajatolla Homeinī mira 1989. gada 3.jūnijā Teherānā no vēža 89 gadu vecumā.

Static Wikipedia 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Sub-domains

CDRoms - Magnatune - Librivox - Liber Liber - Encyclopaedia Britannica - Project Gutenberg - Wikipedia 2008 - Wikipedia 2007 - Wikipedia 2006 -

Other Domains

https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformtivo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com