New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Lingua croata - Wikipedia

Lingua croata

Di Wikipedia, l'enciclopedìa lìbbira.

Lu croatu (ntô croatu: "Hrvatski" o "Hrvatski jezik" pi "lingua croata") è na lingua dû suttagruppu slavu miridiunali dû ramu slavu dî lingui indoeuropei.

E' parrata di circa 5 o 6 miliuna di pirsuni comu lingua matri. Ntâ Croazzia, unni è lingua ufficiali, n occasiuni dû rifirendum dû 2001 4.265.081 pirsuni (lu 96,12% di l'abbitanti) dichiararu di parrari lu croatu comu lingua matri.

La lingua standard croata si basa supra lu dialettu štokavo cu nflussi kajkavi e čakavi e utilizza l'alfabbetu latinu.

Funnamintalmenti è uguali ô serbu e ô busnìacu ntâ lingua standard, siccomu tutti tri si svilupparu suprâ basi Neoštokava. Nta l'ex-Juguslavia foru tutti tri raggruppati ntâ lingua serbo-croata. Ntâ Croazzia chista dinuminazzioni fu usata raramenti. Siddu a l'èbbica dâ Juguslavia s'appi a cunsidirari la vicinanza cû serbu pi difiniri lu croatu, rigularmenti l'esprissiuni onnivalenti e prisenti nzinu ô 1974 ntâ custituzzioni croata utilizzata fu "lingua croata o serba". La dinuminazzioni "serbocroatu" ("srpskohrvatski") appi già di tempu na cunnutazzioni nigativa ntâ Croazzia.

Dâ ndipinnenza pulìtica dâ Croazzia la lingua standard croata vinni ampiamenti arricanusciuta macari a l'èstiru.

La scienza ca si òccupa dâ lingua croata è la cruatìstica.


[cancia] Alfabbetu e prununcia

La lingua si scrivi cu l'alfabbetu latinu cu l'aggiunta di segni diacritici particulari.

L'alfabbeto croatu havi 34 littri:

a, b, c, č, ć, d, dž, đ, e, f, g, h, i, j, k, l, lj, m, n,, nj, o, p, q, r, s, š, t, u, v, w, x, y, z, ž.

Li littri q, w, x, y cumpàiunu sulu ntê palori furasteri. Li digrammi , lj e nj s'hannu a cunsidirari comu littri sìnguli ntô sô rispittivu òrdini alfabbèticu. Esisti sulu un nùmmaru assai vàsciu di palori ntê quari chisti gruppi carattirìzzanu dui soni diversi e s'hannu quinni a èssiri trattati comu dui littri diversi.

Li segni spiciali ponnu èssiri cumpilati chî siquenti caràttiri (Attinzioni: lu Đ è diversu dû Ð islandisi):

Č: Č č: č Ć: Ć ć: ć Đ: Đ đ: đ Š: Š š: š Ž: Ž ž: ž

La maggior parti dî littri si prunùncianu tali e quari comu ntô sicilianu.

littra Discrizzioni
a comu la a siciliana
b sempri sunora
c sempri /ts/, comu la z siciliana di "pozzu"
č comu la c siciliana n "ce" e "ci", ma cchiù duru
ć sìmili a tch o tj ntô tudiscu Brötchen o a tja; spissu diffìcili a distìnguiri di č; ć si prununcia comu ntâ palora "citati", (ć è dèbbuli di č)
d sempri sunora
comu đ, ma cchiù duru
đ dj assai dèbbuli; spissu diffìcili a distìnguiri di dž, (comu "g" n "giungla", "giàcumu", "già")
e sempri raputa
f comu la f siciliana
g sempri sunora
h gutturali comu la "ch" di "ach" ntô tudiscu, fricativa cchiuttostu dèbbuli
i comu la i siciliana
j prununciata spissu comu la i nun accintata
k comu la "k" siciliana
l cchiù sussurrata e cchiù velari ca ntô sicilianu; la l siciliana vini spissu ntraintesa comu lj.
lj sincupati nt'un sulu sonu: apprussimanti palatali latirali sunora, (comu "gl" n "gli" ntâ lingua taliana)
m comu la m siciliana
n comu la n siciliana
nj sincupata nt'un sulu sono: nasali palatali sunora (comu "gn" n "gnomu")
o (n cunfrontu cû tudiscu) sempri raputa
p menu aspirata ca ntô tudiscu
r r arrutulata. Pò èssiri difinuta macari comu sìllaba (vucalica) e èssiri quinni longa o curta, accintata o nun accintata. Asempiu: Krk
s sempri sorda comu la ß tudisca
š sìmili a "sc" siciliana di "sciarpa", ma cchiù duru
t comu ntô sicilianu
u come ntô sicilianu
v come ntô sicilianu
z s sunora, comu ntâ palora taliana "casa"
ž sonu "sc" sunora, comu "j" ntâ palora francisi "Jacques"


[cancia] Grammàtica

Lu croatu havi setti casi: sparti ô Numinativu, Ginitivu, Dativu e Accusativu cci sunnu macari: lu Vucativu, lu Strumintali e lu lucativu.


Rifirimenti: Il croato in italiano

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu