Aļģes
Vikipēdijas raksts
Aļģes (Algae) ir vienšūnas, koloniju un daudzšūņu zemākie augi (lapoņaugi), kas satur hlorofilu. Aug galvenokārt ūdenī (piestiprinājušies vai brīvi vidusslānī), bet daudz aļģu arī augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur.
Pazīstamas apmēram 300 000 aļģu sugas, kuras apvieno tipos:
- Zaļaļģes (Chlorophyta) - izplatītas galvenokārt saldūdeņos, satur zaļus hromatoforus, kas asimilācijas norisē rada cieti.
- Nevienādvicaiņi (Xanthophyta)
- Kramaļģes, diatomejas (Bacillariophyta) - galvenokārt vienšūnas organismi, sastopami jūrās, saldūdeņos un augsnē. To apvalks sastāv no pektīnvielām, ko sedz krama vāciņi. Papildu pigments diatomīns, asimilācijas produkts eļļa.
- Brūnaļģes (Phaeophyta) - daudzšūnu augi, sastopami gandrīz vienīgi jūrās. Šo aļģu krāsa ir atkarīga galvenokārt no papildu pigmenta fukoksnatīna. Asimilācijas produkts laminarīns.
- Sārtaļģes (Rhodophyta) - arī galvenokārt jūru augi. Raksturīgākie pigmenti - fikoeritīns (sārts) vai fikociāns (zils). Asimilācijas produkts florideju ciete.
- Zilaļģes (Cyanophyta) aug visos ūdeņos - gan peļķēs, gan okeānos, bet visbiežāk saldūdeņos. Sastopamas arī uz augnes un daudzu ķērpju laponī. Vasarā zilaļģes bieži ir ūdens "ziedēšanas" cēlonis. Atšķirībā no pārejiem aļģu tipiem, tām nav norobežota kodola un hromatoforu. Raksturīgākais pigments - fikociāns.
- Vicaiņi (Flagellatae) ir īpatnējs aļģu tips, atrodas it kā uz robežas starp augu un dzīvnieku valstīm. Kustīgi vienšūnas un koloniju organismi, kas savairojoties bieži rada ūdeņu "ziedēšanu". Dažkārt vicaiņus sadala 3 tipos: hrizofītos (Chrysophyta), pirofītos (Pyrrophyta) un eiglenofītos (Euglenophyta).
|
|
Šis raksts par Bioloģiju ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
