Ances pagasts
Vikipēdijas raksts
| Ances pagasts | |
|---|---|
| Novietojums | |
| Galvenie dati | |
| Administratīvais centrs: | |
| Platība: | 3 910 ha |
| Iedzīvotāju skaits: | 826 (1999) |
| Apdzīvotās vietas: | |
| Rajons: | Ventspils rajons |
| Robežojas ar: | |
| Mājaslapa: | |
Ances pagasts - pašvaldība Ventspils rajona ziemeļrietumu daļā. Tas robežojas ar Popes, Puzes, Dundagas pagastiem, pagasts robežojas arī ar Lībiešu krastu.
Platība - 391 km², platības ziņā ir viens no lielākajiem Latvijā. 826 iedzīvotāji (1999.g. 1.janvārī). Iedzīvotāju blīvums Ancē ir viens no mazākajiem Latvijā - divi cilvēki uz 1 km².
Lielāko daļu platības aizņem meži un purvi. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir kā salas mežu ielokos.
Ances pagastā atrodas Dižpurvs, jeb Trumpes purvs, kas tiek uzskatīts par aizsargājamu dabas objektu. Tā ir vieta kur aug ne tikai dzērvenes, bet arī ligzdo visas sešas Latvijas ērgļu sugas: lielais, mazais, vidējais, zivju, jūras un klinšu ērglis. Pēc 1935. gada datiem Dižpurva platība bija 895 ha.
Mežu vidū ir arī daudz ezeru. Pie Dūmezera ligzdošanas vietu atradis melnais stārķis. Par Silkalēju ezeru teika vēsta, ka tur atrodas nogrimusi pils. Bērzu ezera krastā gājis bojā viens no barona Bēra dzimts locekļiem, tāpēc ezera krastā uzstādīts akmens krusts.
Pagasta teritorijai cauri tek Rindas upe un Stendes upe ar tās pietekām: Pāci. Raķupi jeb Lonastes upi, Trumpi jeb Mazupi un Ostupi.
Senajās vācu kartēs Rindas upe saukta par Angermindes upi jeb par Angeru. Rindas upei satekot ar Stendes upi izveidojas Irbes upe, kura pie Lielirbes ietek Baltijas jūrā. Irbes agrākais nosaukums bijis Irve. Ar ainavām, dižkokiem un gleznainiem upju līkumiem bagāti ir Raķupes, Ostupes un Rindas upes krasti. Ostupe ir upe ar bebru dambjiem un bebru mājošanas vietām[1]. Pie Trumpes upes ir daudz retu un aizsargājamu augu, piemēram, purva mirtes, naktenes u.c. Ances pagasta apdzīvotās vietas: Ance, Virpe, Rinda, Jorniņi, Lonaste un Irbene. Ances pagstā tagad atrodas pagasta padome, pamatskola, 5 veikali, kultūras nams, bibliotēka, ambulance, aptieka, LatTelecom sakaru nodaļa, pasta apmaiņas punkts, 3 mežniecības, bērnudārzs, veterinārais dienests, SIA "Ilūzija" mežizstrādes firma, SIA "Ernests" veikals un kafejnīca, paraboliskās antenas Irbenē.
Tagadējie izglītības centri Ancē ir bērnudārzs un pamatskola. Bērnudārzs "Vālodzīte" (sākotnējais nosaukums "Vālodzēns") atvērts no 1986. gada. Ances pamatskola darbojas no 1932. gada, tikai tagad tai ir deviņas klases. Tagadējās kultūras iestādes Ancē ir kultūras nams un bibliotēka. Tagadējā Ances pagasta bibliotēka dibināta 1945.gadā (Latvijas brīvvalsts laikā Ances pagastā darbojusies Popes-Ances bibliotēkas biedrība). Pirmais bibliotekārs bija Arvīds Sula. Sākumā bibliotēka atradās tautas nama telpās, bet vēlāk "Vecās muižas" ēkā. No 1950.- 1994. gadam pagastā darbojās arī Lonastes bibliotēka.
Paraboliskā antena Irbenē celta no 1969.-1973. gadam. Tās svars ir 50t. Šī antena bija Krievijas armijas pamests objekts, kuru 1994. gadā savā īpašumā ieguva Latvijas Zinātņu Akadēmija. Šajā antenā ietilpa divi reflektori: viens 32 m, bet otrs 16 m diametrā. Pastāv uzskats, ka Krievijas armija šo antenu izmantojusi spiegošanai. Zinātnieki no Krievijas armijas saņēma tikai reflektorus, pati antena vairāk nebija. Reflektoru darbības mehānismi bija sabojāti, protams, nebija atstāta arī antenas tehniskā dokumentācija, taču zinātniekiem izdevās reflektorus salabot. Jau 1996. gada jūlijā ar antenas palīdzību iegūti pirmie radiosakari ar Mēnesi, kā arī Austriju, Dāniju, Holandi, ASV un Spāniju. No Irbenes 500 km radiusā citu tādu reflektoru nav.
Ance kā apdzīvota vieta pirmoreiz rakstos minēta 1231.gadā kā neatkarīgs Kuršu novads dokumentā, ko slēdza Kursas valdnieks Lemikers ar pāvesta sūtni. Ances pagasts agrāk piederējis baronam Karlam fon Bēram, pirms tam vara par pagastu bija Ventspils pilskungam Heinriham Rumelim.
Ances galvenais kultūras centrs senāk atradies Rindā (senākais nosaukums- Angerminde). Ances pagasts neatkarīgās Latvijas laikā.Ances pagasts kā neatkarīga administratīva vienība Latvijas brīvvalsts laikā dibināta 1925.gadā 23.janvārī, kad tas atdalījies no Popes pagasta. Toreiz Ances pagasts bija 375 km2 liels ar 2874 iedzīvotājiem.
Tajā laikā Ances pagasta teritorijā atradās arī Lielirbe un Miķeltornis, kur lielāko teritorijas daļu apdzīvoja lībieši. Ances pirmais pagasta padomes priekšsēdētājs bija Didriķis Blūms, bet pagasta valdes priekšsēdētājs- Dāvids Krauze. Kādreizējam Ances pagastam piederēja četras muižas: Ances muiža, Jāņmuiža, Kārļmuiža un Lonastes muiža. Angermindes pils, senākā mūra ēka pagastā bija Angermindes pils, saukta arī par Rindas pili, jo atradās līkumotās Rindas upes kreisajā krastā netālu no satekas ar Stendes upi. Angermindes pils tiek saukta arī par Zigatu pili, jo atradusies netālu no Zigatu mājām. Angermindes pili pavēlējis uzcelt Ordeņa mestrs Didrihs fon Grēningens 1249.gadā. Vēlāk tā nonākusi Kurzemes bīskapa Magnusa īpašumā. Pēc iedzīvotāju pārcelšanās uz Popi, pils palika neapdzīvota un sāka sabrukt.
Tā izpostīta Ziemeļu kara laikā un tagad tur saglabājušās nelielas pilsdrupas. Hercogistes laikos izveidotas arī zāģsudmalas. Rindā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā darbojās dzirnavas pie tagadējām Dzirnavu mājām. Savukārt ceļa maļā kādreiz bijis krogs "Melnais Pēteris", kuru vadījis A. Buševics.
Pirmais dievnams Rindā bijusi bīskapa pils kapella, tā atradusies Rindas upes krastā. Patstāvīga draudze Rindā nodibinājusies vēlāk. Rindas baznīcas mācītājiem piederēja arī mācītājmuiža. Pirmo baznīcu šeit esot cēlis Holšteinas hercogs Magnuss. 1744.gadā Popes majorāta īpašnieks Ulrihs Johans fon Bērs, kuram piederēja arī Rindas pusmuiža, uzcēla Rindas luterāņu baznīcas koka ēku.
Tagadējā Rindas luterāņu baznīcas mūra ēka celta no 1833.-1835.gadam. To lika uzzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Baznīca svinīgi iesvētīta 1835. gada 10. novembrī. Tajā atrodas no koka baznīcas saglabājusies kancele un altāris. 1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Šis ir viens no pirmajiem zvaniem, kurā teksts ierakstīts latviešu valodā: "Popes un Ances cienigs dzimtskungs Karl Otto von Behr †kas šo Dieva namu pabeidzis uztaisit 1835.gada savus ļaudis šurp aicinat šo pulkstenu ir devis † caur uguns liesmām esmu liets 1841.gada no šis latviešu draudzes berna Ulrich Jochann Kleinschmiht, kas Rinde ir dzimis 1773.gada." Diemžēl zvans nav saglabājies, jo 1. pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju, un nav atgūts [pēc Kempes P. raksta "Jaunatnes Draugā" Nr.4., 1933.]. Ērģeles šajā baznīcā uzstādītas 1854.gadā. Baznīca 1877. gadā tika paplašināta par trešo daļu sava garuma. Baznīcas tornis celts 1904.gadā. Tagadējā baznīcā no 1744.gada saglabājies altāris, kancele ar gleznojumiem un durvju komplekss [Latijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts Nr. 4602., 4604. un 4603.] , no 1740.gada saglabājies slimnieku dievgalda koplekts, taču tas pašlaik tiek restaurēts. Viens no pirmajiem mācītājiem līdz pat 1755.gadam bijis Georgs Heinrihs Loskils. Pēc tam baznīcai kalpojuši mācītāji Gerhards Vilhelms Konradi un Valentīns Georgs Veitlers. No 1782.-1835.gadam mācītājs bijis Johans Samuels Hilners (dzimis 1754.g.- miris 1835.g.). Rindas baznīcā darbojusies vesela Hilneru dzimta. J.S. Hilnera mazdēls Karls Johans Vilhelms Julius Hilners (dzimis 1813.g.-miris 1868.g.) 1845.gadā izdevis Jāņa Prinča grāmatu "Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas".
1846. gadā viņš uzrakstījis rakstu "Lībieši Kurzemes ziemeļu piekrastē", kurš 1996. gadā publicēts arī "Lībiešu gadagrāmatā".[Lībiešu gadagrāmata. Talsi: Līvōd rānda, 1996.-60.-64.lpp.] Hilneru dzimtas kapu vieta atrodaspie Rindas baznīcas uzkalniņā, kur atrodas mācītāju kapsēta. Turpat pretī (otrā pusē ceļam) atrodas Rindas kapi. Rindas kapu vārti celti 1858. gadā, bet pašus kapus iežogo akmens valnis.
Rindas skola. Rindā atradās arī pirmā pagasta skola. Skola tika atvērta pēc mācītāja Hilnera ierosinājuma. Pirmā skolas ēka bija celta no koka. 1852.gadā tika uzcelta jauna skolas ēka no akmens, dažus gadus vēlāk 1880.gadā uzcēla vēl vienu skolas ēku, kurai vēl tagad saglabājies nosaukums "Rindas skola". Rindas skolas pirmais skolotājs bija Johans Bahs, kuršs Rindas skolā nostrādājis 52 gadus. Rindas kapos saglabājusies arī J. Baha kapavieta, uz kuras redzams piemineklis- akmens zārks dabiskā lielumā. Rindā skola darbojusies no 1838.-1962.gadam.
Ances pamatskola1926.gada 2.jūlijā pgasta valde pieņem lēmumu par Ances sešklasīgās pamatskolas celtniecību. 1928.gadā tiek iepirkti ķieģeļi jaunajai skolas ēkai Ancē. 1930.gadā 11.maijā notiek jaunās skolas pamatakmens likšanas svinības. Pamatakmens atrodas celtnes ZA stūrī, tajā iemūrēts stikla pudelē ielikts akts ar klātesošo parakstiem, apsveikumu telegrammām un lielākajiem Latvijas laikrakstiem, kuros ir informācija par Ances skolas celšanu. 1930. gada 6.oktobrī- jaunās skolas ēkas spāru svētki. 1932. gada janvārī skolas iekārtošanas darbi pa daļai pabeigti un 25. janvārī uz jaunajām skolas telpām pārceļas Virpes skola. 1932. gada 13. jūnijā Ventspils apriņķa skolu valde nolemj likvidēt Virpes sešklasīgo pamatsolu un 1.augustā atver jaunu skolu ar nosaukumu " Ances sešklasīgā pamatskola". Par pirmajiem skolotājiem ieceļ Virpes skolas skolotāju Kārli Blumbergu un Ernastīni Kupli, un Rindas skolas skolotāju Irmu Ozolu. 1932. gada 1. septembrī sākas pirmais oficiālais mācību gads Ances pamatskolā. Skolas gaitas uzsāk apmēram 140 skolēnu. 1932. gada 17. oktobrī skolā ierodas Skolas valdes atsūtītais jaunais skolas pārzinis Artūrs Siktors. 1932.gadā, kad Ances centrā darbību uzsākusi jaunuzceltā Ances pamatskola, par sabiedriskās dzīves centru pamazām kļūst Ance. Ances "Vecās muižas" ēka ir kūltūrvēsturiska nozīme, tā ir Eiropas kultūras mantojums. Senkapi.Ances pagastā atrodas 13. gs. beigu un 14. gs. sākuma senkapi pie Ances "Vecas muižas" ēkas. 1967. gadā telefonu sakarnieki, rokot kabelim tranšeju, nejauši uzraka senu apbedījumu- greznu sievietes kapu. 1991. gadā " Lībiešu krasts" organizēja arhioloģiskos izrakumus pie Ances "Vecās muižas". Izrakumus turpināja 1992.gadā. Veicot arheoloģiskos izrakumus, secināja, ka mirušie apbedīti ar kājām uz ziemeļiem, tātad apbedīšanas tradīcijas bija lībiskas, bet kapā līdzi dotās rotas lietas bija kursiskas. Mirušajiem līdzi doti kājauti, villaines, krelles, gredzeni, aproces, saktas, māla trauki un nauda. Varam secināt, ka apbēdītie ancenieki bija pārkuršoti lībieši. Specifisks škiet tas, ka apbedīti bija bērni, pusaudži un sievietes, bet neviena vīrieša, kas liek domāt, ka vīrieši tikuši apbedīti citur. Kur tas varētu būt, to diemžēl arheologi vēl nav noskaidrojuši. Ances teikas ir par Ances pagastu, saglabājies arī teiku krājums "Ances teikas". Šīs teikas savākuši un apkopojuši grāmatā Ances pamatskolas skolēni laika posmā no 1935.-1936. gadam. Daudz teiku saglabājies par Ances Svētliepu. Ancenieki liepu nosaukuši par Svētliepu, jo pie tās lūguši Dievu, tā bijusi sena kulta vieta. Teikas stāsta, ka liepu nedrīkstēja aiztikt, jo tad vainīgajam notika kaut kas ļauns. Stāsta arī, ka Svētliepai bijušas paredzēšanas spējas. Diemžēl Svētliepas tagad vairāk nav, tās atvases izpostītas blakus kalnā rokot granti. Ances iedzīvotāji mēģinājuši iestādīt jaunu liepu, bet tā neieauga. Vairākas teikas stāsta arī par Asinsvalku- senvietu 2 km no "Mazistabu" mājām. Teika vēsta, ka zviedri, postot Kurzemi, tai skaitā arī Angermindes pili, izlējuši asinis, dodoties uz Anci, tādēļ valkā tek iesarkans ūdens (tā tas arī ir, taču tur vairāk vainojama būtu dzelzs rūda, nevis zviedru asinis).
