Latvija
Vikipēdijas raksts
Šis raksts ir par Latvijas Republiku. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Latvija nozīmēm. |
Latvija (oficiālais nosaukums - Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā. Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos. (Sīkāk skat. Latvijas robežas).
2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā - par Eiropas Savienības dalībvalsti.
|
|||||
Valsts iekārta | parlamentāra republika | ||||
Freedom House brīvības indekss (2004) | 1,5 - brīva valsts | ||||
ANO tautas attīstības indekss | 0,836 (48.vieta pasaulē 2003.gadā) | ||||
IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju | 12 113.54 USD (2005) - 48. vieta pasaulē | ||||
Valsts valoda | latviešu valoda | ||||
Galvaspilsēta | Rīga | ||||
Lielākās pilsētas | Rīga Daugavpils Liepāja |
||||
Prezidente | Vaira Vīķe-Freiberga | ||||
Premjerministrs | Aigars Kalvītis | ||||
Platība | 64 589 km² | ||||
Iedzīvotāju skaits (2007.gada februārī) | 2 281 200 | ||||
Etniskais sastāvs | latvieši - 59,0% krievi - 28,5% |
||||
Reliģija | ārpus konfesijām - 35% luterisms - 24% katolisms - 18% pareizticība - 15%baptisms - ?% |
||||
Neatkarība | No Padomju Krievijas, 1918.gada 18.novembrī | ||||
Valūta | Lats / LVL | ||||
Laika zona | UTC +2 | ||||
Valsts himna | Dievs, svētī Latviju | ||||
Interneta domēns | .LV | ||||
Starptautiskais tālsarunu kods | +371 |
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 2.gadu tūkstotī p.m.ē. 13. gadsimtā šo teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kontrolēja to līdz 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13.gs. sākumā.
Livonijai sabrūkot 16.gs. otrajā pusē Vidzeme un Latgele nonāca Polijas kontrolē. Kurzeme un Zemgale kļuva par Kurzemes hercogisti, kura bija vasaļatkarībā no Polijas.
Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi 1621.g., taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18.gs. sākumam, kad Vidzemi iekaroja Krievija. Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijā, 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920.g. 1.maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.
Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. 1940. gada 17. jūnijā, saskaņā ar Molotova-Rībentropa paktu, Latviju okupēja PSRS karaspēks un tā tika iekļauta PSRS.
Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrajā pasaules kara laikā, Latvija palika okupēta Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas nosaukums
13. gs. sākumā, Indriķa hronikā Latvija tiek saukta Latgali ( X.15: Livonia, Lettigalia et Estonia), jau pāris gadu vēlāk (1209.g.) izteicienos sāk parādīties apzīmējums "Letthia". Iespējams šo vārdu darinājis hronists Indriķis pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem. Kā vienotas teritorijas apzīmējums Latvijas vārds parādās ap 19. gs. Latvijas vārdu cildināja un pamazām tautā ieviesa dzejnieki: Auseklis, Pumpurs, Kronvalds. Pateicoties viņu jūsmīgajai lirikai un politiskās situācijas nomaiņai, no 1869. līdz 1888. gadam valsts apzīmējumam lietotais Baltijas vārds tiek pamazām nomainīts pret Latviju.
[izmainīt šo sadaļu] Politika
100 deputātu lielo Latvijas parlamentu - Saeimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.
2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.
[izmainīt šo sadaļu] Daba
Reljefs: Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Augstākais punkts - Gaiziņkalns - 311,6m v.j.l. Galvenās augstienes : Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene. Zemienes - Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.
Hidrogrāfija: Pateicoties Rīgas jūras līcim, kas gandrīz pāršķeļ Latvijas teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama Baltijas jūras piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes - Daugava, Lielupe, Venta, Aiviekste, Gauja. Daudz ezeru (2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha). Lielākie - Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais - Teiču purvs (19587 ha).
Veģetācija: Velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži. Pašlaik apm. 35% no teritorijas. Izplatītākie koki - priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.
Dzīvnieki: zaķi, stirnas, aļņi, mežacūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Mērenais klimats. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna un Eirāzijas mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši - jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C ), vēsākais - janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175 - 195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus - ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Nokrišņi - piekrastē - 800 mm.
Latvijas temperatūru ekstrēmi (°C)
|
||||||||||||
Mēnesis
|
Jan
|
Feb
|
Mar
|
Apr
|
Mai
|
Jūn
|
Jūl
|
Aug
|
Sep
|
Okt
|
Nov
|
Dec
|
Karstuma rekords
|
+10
|
+15,5
|
+20,8
|
+28,1
|
+34,4
|
+34,6
|
+36
|
+36,4
|
+32
|
+24,9
|
+17,2
|
+12,5
|
Aukstuma rekords
|
-43,0
|
-43,1
|
-34,4
|
-21,8
|
-10,5
|
-3,1
|
+1,1
|
-1,7
|
-7,3
|
-14,7
|
-24,6
|
-42,9
|
[izmainīt šo sadaļu] Sports
Latvijā ir profesionālas hokeja, basketbola un futbola līgas. Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokeja līgā - NHL ir spēlējuši jau 14 latvieši. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā Stenlija kausu (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnija Sandis Ozoliņš. Latvijas futbola izlase piedalījās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Spēcīgākajā basketbola - NBA ir spēlējuši divi latvieši - Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA nospēlējis jau 2 sezonas un turpina sekmīgu dalību arī šogad. Pasaules tenisa elitei strauji tuvojas tikai 18 gadus vecais Ernests Gulbis.
[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas
Skat. pilnu sarakstu.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
(Latvijā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma.)
[izmainīt šo sadaļu] Plašsaziņas līdzekļi
[izmainīt šo sadaļu] Radio
Radio Latvijā regulāri sāka raidīt 1925. gada 1. novembrī, trīs ar pus gadus pēc pirmās Eiropas raidstacijas darba uzsākšanas Londonā. Pirmā privātā raidstacija - Radio SWH - Latvijā sāka darboties tikai 1993. gadā. Pašlaik visā Latvijā raida 9 raidstacijas, Rīgā - 22, darbojas 18 reģionālās radiostudijas.
[izmainīt šo sadaļu] Televīzija
Regulāras televīzijas pārraides Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī. 1968. gadā sākās krāsu televīzijas pārraides. 1991. gadā sāka darboties pirmās privātās televīzijas studijas, 2002. gada maijā sākās digitālās televīzijas testa raidījumi.
[izmainīt šo sadaļu] Interneta mēdiji
Interneta mēdiju aizsākumi Latvijā saistāmi ar paša Interneta izplatības aizsākumiem 1990to gadu vidū. 1999. gada 26. novembrī, apvienojot vairākus mazākus Interneta portālus, tika izveidots portāls "Delfi", vēlāk tam pievienojās citi Interneta mēdiji.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas Republikas Saeima
- Latvijas Republikas Ministru Kabinets
- Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja
- LR Naturalizācijas pārvalde - dati par iedzīvotājiem
- Latvija.lv: ceļvedis e-Latvijā
- Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA)
- Vietas.lv - Interaktīva karte, objekti, pilsētas, rajoni, pasākumi, raksti
- Latvijas kultūras karte
- Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotogrāfijas un arhīvs trimdā (angļu val.)
Eiropas valstis |
---|
Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
|
|
---|---|
Apvienotā Karaliste | Austrija | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Īrija | Itālija | Kipra | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Malta | Nīderlande | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Ungārija | Vācija | Zviedrija |
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) | |
---|---|
Apvienotā Karaliste | ASV | Beļģija | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Igaunija | Islande | Itālija | Kanāda | Latvija | Lietuva | Luksemburga | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Slovākija | Slovēnija | Spānija | Turcija | Ungārija | Vācija |