Džakomo Čeruti
Vikipēdijas raksts
Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti, * 1698. gada 13. oktobrī Milānā, † 1767. gada 28. augustā turpat) bija baroka laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un kluso dabu gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (pitocchi), tāpēc iemantoja pavārdu il Pitocchetto ("ubadzēns"). Čeruti darbojās Brešā, Venēcijā un Padujā.
1717. gadā Čeruti Milānā apprecējās un 1721. gadā apmetās Brešā. 1723. gadā viņš uzgleznoja trīs altārgleznas un četras freskas Rino di Sonico draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga brāļiem Lenēniem, savukārt tehnikā viņš ietekmējies no Gislandi).