Milāna
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 1 156 913 ap 4 238 788 (aglom.) |
||
| Dibināta | ķelti ar 600.g p.m.ē. | ||
| Citi nosaukumi | Milán (vietējā dialektā) Mediolanum (romiešu laikos) Mailand (vācu) Milà (katalāņu) |
||
| reģions (regione) | Lombardija | ||
| province (province) | Milānas province | ||
| Mājaslapa | www.comune.milano.it | ||
Milāna (Milano) - pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas provinces centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.
Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.
Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600.g p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan - līdzenuma vidū) saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222.g p.m.ē. Milānu ieņem romieši un nosauc par Mediolānu (Mediolanum).
4.gs, bīskapa Sv.Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna ir Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.
11.gs, pēc ostgotu un langobardu periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.
Renesanses laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā XV gs Milānu pakļauj Francija, bet XVI gs sākumā - Spānija.
XVIII gs. Milāna nonāk Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļaujas Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no itāļu nacionālisma centriem.
Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859.gadā iekļaujas Sardīnijas karalistes sastāvā, kura 1861.gadā pārtop par Itālijas karalisti.
Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām, Milāna smagi cieš 2.pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanu rezultātā.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas
- Biblioteca Ambrosiana - seno rokrakstu bibliotēka.
- La Scala - pasaulslavens operteātris.
- Milānas Doms (Duomo) - gotiskā katedrāle.
- Santa Maria delle Grazie baznīca - ar Leonardo da Vinči "Svēto vakarēdienu".
- Via Montenapoleone - fashion veikalu iela.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Milānā dzimuši:
- Sv.Ambrosijs (Sanctus Aurelius Ambrosius) (340–397) - bīskaps
- Marija Anjēzi (Maria Gaetana Agnesi) (1718–1799) - matemātiķe
- Džuzepe Arčimboldo (Giuseppe Arcimboldo) (1527-1593) - gleznotājs
- Alberto Askari (Alberto Ascari) (1918–1955) - autobraucējs
- Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) (1936-) - politiķis
- Bramantino (Bramantino) (1465-1530) - mākslinieks
- Adriano Čelentano (Adriano Celentano) (1938-) - dziedātājs
- Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti) (1698-1767) - mākslinieks
- Luidži Džusāni (Luigi Giussani) (1922-2005) - priesteris
- Karlo Gada (Carlo Emilio Gadda) (1893-1973) - rakstnieks
- Betīno Kraksi (Bettino Craxi) (1934-2000) - politiķis
- Paolo Maldini (Paolo Maldini) (1968-) - futbolists
- Nino Rota (Nino Rota) (1911–1979) - komponists
- Aldo Rossi (Aldo Rossi) (1931-1997) - arhitekts
- Alesandro Manconi (Alessandro Manzoni) (1785–1873) - dzejnieks
- Džuzepe Meaca (Giuseppe Meazza) (1910–1979) - futbolists
- Frančesko Melci (Francesco Melzi) (1491/92-1570) - gleznotājs
- Lukino Viskonti (Luchino Visconti) (1906-1976) - kinorežisors
