Hījumā
Vikipēdijas raksts
| Hījumā Hiiumaa |
|
|---|---|
 |
|
 Koordinātes: |
58°52'Z 22°35'A |
| Salu grupa: |
Rietumigaunijas arhipelāgs |
| Jūra, okeāns, ezers: |
Baltijas jūra |
| Valsts: |
Igaunija |
| Iedzīvotāju skaits: |
ap 10 900 |
| Lielākā pilsēta, ciems: |
Kerdla |
| Platība: |
989 km² |
| Augstākais punkts: |
68 m |
| Garums: |
? km |
| Platums: |
? km |
Hījumā (igauņu val. - Hiiumaa) ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala. Sala atrodas Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Sāmsalas un pieder Rietumigaunijas arhipelāgam. Hījumā lielākā un vienīgā pilsēta ir Kerdla.
Hījumā ir Hījumā apriņķa galvenā sala. Platība - 989 km². Zviedru un vācu valodās salu dēvē Dagö (dienas sala), savukārt somu valodā - Hiidenmaa (velna zeme).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Hījumā no sauszemes atdala 22 km plaša jūra un citas salas. No dienvidos esošās Sāmsalas atdala 6 km platais Soelas šaurums, no Vormsi salas - 11 km platais Hari šaurums. Krasta līnija ir ap 326 km gara.
Ap 60% no salas klāj mežs, ap 7% - purvs, ap 23% - cilvēka pārveidota ainava. Sala ir salīdzinoši līdzena, augstākais paugurs ir 68 metrus augstais Tornimegi paugurs. Salā ir arī vairāki ezeri, lielākais no tiem - Tihu Sūrjervs - ir 85 ha liels. Garākā salas upe (Luguse) ir 26 km gara. Gada nokrišņu daudzums - vidēji 622 mm. Salā sniegs uzkrīt vidēji 4 nedēļas vēlāk un nokūst vidēji 2 nedēļas ātrāk nekā Igaunijas pamatdaļā.
Salas piekrastes ūdeņi ir sekli, ar daudziem sēkļiem un mazākām saliņām. Salas vide ir salīdzinoši maz pārveidota, šeit dzīvo ap 30 sugu zīdītāji, reģistrēti ap 250 sugu putni.
Augsnes samērā neauglīgas, sastāv galvenokārt no kaļķakmens un jūras nogulumiem, augsnes akmeņainas, smilšainas.
Salā un tās piekrastē ir šādi ģeogrāfiski objekti:
- Kepu pussala - rietumos;
- Tahkunas pussala - ziemeļos;
- Mardihansu līcis - dienvidrietumos;
- Emmaste - ciemats dienvidos;
- Heltermā - ciemats austrumos
- Keina - ciemats dienvidaustrumos;
- Kerdla - vienīgā salas pilsēta;
- Kergesāre - ciemats ziemeļrietumos;
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Arheoloģiski pētījumi liecina, ka cilvēku apmetnes Hījumā bijušas jau 4. gs. pmē. Rakstītos avotos sala pirmoreiz minēta 1228. gadā (Dageida) - laikā, kad Hījumā salu, tāpat kā pārējo Igauniju, iekaroja krustneši.
1254. gadā Hījumā tika sadalīta starp Sāmsalas bīskapiju un Livonijas ordeni. 1563 - 1710. gados sala atradās Zviedrijas kontrolē. Salas agrākie zviedru tautības iedzīvotāji līdz ar salas nonākšanu Krievijas impērijas sastāvā emigrēja vai "pārigauņojās". Krievijas impērijas sastāvā Hījumā atradās no 1710. gada līdz pirmajam pasaules karam, kad to ieņēma vācieši. Pēc kara Hījumā kļuva par daļu no neatkarīgās Igaunijas un dalīja tās tālāko likteni.
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Salinieki pārsvarā nodarbojas pakalpojumu sektorā, tai skaitā salu apmeklē aizvien vairāk tūristu. 5 mazās ostas. Salā ap 350 km gari asfaltēti ceļi. Lidosta Kerdlā, prāmji uz Igaunijas pamatdaļu un Sāmsalu.
[izmainīt šo sadaļu] Dabas un kultūras pieminekļi
- Kepu bāka - trešā senākā darbojošās bāka pasaulē;
- Kerdlas meteorīta krāteris - diametrs ap 4 kilometri;
