Rietumigaunijas arhipelāgs

Vikipēdijas raksts

Rietumigaunijas arhipelāgs Lääne-Eesti Saarestik

Salu skaits:	ap 1 500
Salu grupa:	-
Jūra, okeāns:	Baltijas jūra
Valsts:	Igaunija
Iedzīvotāju skaits:	ap 51 000
Lielākā pilsēta, ciems:	Kuresāre
Platība:	ap 4 000 km²
Augstākais punkts:	68 m
Garums:	? km
Platums:	? km

Rietumigaunijas arhipelāgs (arī Monzunda arhipelāgs) - salu arhipelāgs Baltijas jūrā. Visas salas pieder Igaunijai. Tiek lēsts, ka arhipelāgā ir ap 1 500 salu, no kurām vairākums ir mazas vai ļoti mazas. Apdzīvotas ir 9 - 10 salas. No kontinenta atdala Sūrveina šaurums un Voosi šaurums.

Lielākās arhipelāga salas ir Sāmsala, Hījumā, Vormsi un Muhu.

Salīdzinājumā ar pārējo Igauniju, arhipelāgā klimats ir salīdzinoši maigāks un siltāks. Salās augsne nav auglīga, kaļķaina, daudz akmeņu. Rietumigaunijas arhipelāga salās aug priežu meži (izņēmums ir Abruka, kur aug krāšņs platlapju mežs), kadiķu birzis, ir pat mazauglīgi, tuksnesīgi klajumi - alvari.

Salas veidojušās, jūras gultnei paceļoties pēc pēdējā ledus laikmeta. Zemes garozas celšanās šeit vēl turpinās un vietām salas veidojas samērā ātri. Piemēram, Vilsandi sala pie Sāmsalas izveidojusies pēdējo 350 gadu laikā.

Jūras viļņu iedarbībia vietām izveidojusi krāšņas kaļķakmens klintis. Augstākās krastu klintis atrodas Sāmsalā - 21 m augstā Pangas klints.

Izolētās salas palīdzējušas izveidoties savdabīgai kultūrai un tradīcijām. Daudzās salās (Vormsi, Muhu, Roņu sala) līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt zviedri - tuvojoties otrā pasaules kara beigām zviedri evakuējās uz Zviedriju. Arī igauņu apdzīvotajām salām raksturīga kultūras un tradīciju savdabība.

Pateicoties izolācijai maz ietekmēta arī salu vide. Salās izveidots Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts, Vilsandi nacionālais parks un citas dabas aizsargājamās teritorijas, kuru uzdevums ir saglabāt salu izcilo dabas daudzveidību nākamajām paaudzēm.