Harēms

Vikipēdijas raksts

Harēms (arābu valodā: حريم, turku valodā: harem) ir nama vai pils daļa, kas slēgta viesiem un tajā atļauts atrasties tikai nama saimnieka ģimenes locekļiem un viņu personīgajai apkalpei. Ar vārdu harēms apzīmē arī privātumu un šis termins kļuva plašāk pazīstams pasaulē no Osmaņu impērijas laikiem.

Islāmā tiek cienīta un stingri ievērota sieviešu personīgās dzīves neaizskaramība un jebkāda iejaukšanās šādā privātajā dzīvē tiek uzskatīta par grēku (arābu valodā: harām, grēks).

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, musulmaņu harēmā nedzīvo tikai sievietes, ar kurām nama saimniekam būtu seksuālas attiecības (sievas un konkubīnes). Tajā dzīvo arī viņa bērni un galma apkalpe (sievietes un einuhi), jo ar šo terminu apzīmē viņu apdzīvotās telpas, kas pēc Osmaņu impērijas tradīcijām ir nošķirtas no vīriešu selamlika (turku valodā: selamlik).

Harēmam pašam bija sava iekšēja struktūra un iekārtas principi. Uzreiz pēc sultāna mātes hierarhiju turpināja sultāna pirmdzimtā dēla māte (turku valodā: Haseki Sultan), kurai bija vislielākā iespēja kļūt par nākamo Valide Sultan. Tad sekoja sultāna četras oficiālās sievas (turku valodā: Haseki Kadın) un zem viņām — astoņas mīļākās konkubīnes (turku valodā: ikbâl vai hâs odalıks), un tad sekoja citas konkubīnes, kuras sultāns bija iecienījis un piešķīris tām nosaukumu gözde. Tālāk hierarhijā sekoja citu amatpersonu konkubīnes. Skolnieces (turku valodā: acemî) un jauniņās (turku valodā: câriye vai şâhgird) bija jaunas meitenes, kas gaidīja, lai viņas kāds apprec, vai vienkārši nebija vēl pabeigušas harēma skolu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Turku sultāna harēmā Topkapi pilī parasti dzīvoja vairāki simti un pat tūkstotis sieviešu, tai skaitā sievas. Tajā dzīvoja arī sultāna māte, māsas un citas sieviešu dzimuma radinieces, kā arī einuhi un verdzenes. Vēlāk harēmā arī dzīvoja sultāna dēli līdz viņi sasniedza 16 gadu vecumu, kad viņiem bija atļauts uzturēties arī oficiālajās un publiskajās pils daļās.

Harēmi pastāvēja arī agrāk Persijā seno Ahemenīdu un Irāņu dinastiju laikā un šo tradīciju turpināja arī Kažaru dinastija. Karaliskā harēma sievietēm bija ietekme uz notikumiem Irānas vēsturē, īpaši Irānas konstitucionālās revolūcijas laikā.

Daži musulmaņi norāda, ka islāmā nav noteikta harēma nepieciešamība un, ka tie nav cēlušies no Osmaņu impērijas kultūras, jo harēmu tradīcijas saknes atrodamas ilgi pirms islāma un pat pirms kristietības.

Harēms ir bijis par iemeslu eiropiešu fantāzijas pārspīlējumiem, īpaši Romantisma laikos, ceļotāja Ričarda Francisa Bērtona rakstu iespaidā. Rietumos pastāv priekšstats, ka harēms ir kaut kas līdzīgs bordelim, kur visapkārt pie baseiniem gulšņā ar eļļām ieziedušās puskailas sievietes ar galveno mērķi – apmierināt sava ietekmīgā vīra vēlmes. Šāds priekšstats atspoguļots neskaitāmos mākslas darbos.