Ilūkste (upe)
Vikipēdijas raksts
Ilūkste - Daugavas kreisā krasta pietekas Berezovkas labā satekupe (ar Dvieti) Daugavpils rajonā.
Garums - 53 kilometri (Latvijā 37 kilometri). Baseins 414 km² (Latvijā 382 km²). Gada notece 0,095 km³. Kritums 54 metri (1,02 m/km).
Baseina reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala Ilūkstes senleja, kura upes lejtecē savienojas ar Daugavas senleju. Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. Baseinā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²). Latvijas pierobežā neliela pieteka no labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet kreisā pieteka - Rauda - Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Ilūkstes apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem. Lejpus Ilūkstes pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm. Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salām veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei.
Pašā augštecē Ilūkstes reljefa kritums ir apmēram 1m\km, vidustecē Ilūkstes paugurainē - pakāpienveidīgs, vietām līdz 10 - 15 m\km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels - 0,3 - 1 m\km. Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers. Lielākās pietekas: Rauda (78km), Eglaine (10 km); tai tikpat gara pieteka Lašupīte), Kazupe (9 km), Šēdere (12 km), Munde. Ilūksti šķērso Daugavpils - Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils - Jēkabpils ceļš (Pastors 1995).
|
|
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
