Jānošs Bojaji
Vikipēdijas raksts
Jānošs Bojaji (Bolyai János) (* 1802. gada 15. decembrī Koložvārā, Austroungārijā, tagad Kluža-Napoka, Rumānijā; † 1860. gada 27. janvārī Marošvāšārhejā, Austroungārijā, tagad Tirgu Mureša, Rumānijā) - ungāru matemātiķis.
Kopā ar krievu Nikolaju Lobačevski tiek uzskatīts par vienu no neeiklīda ģeometrijas pamatlicējiem.
Dzimis Transilvānijā ungāru matemātiķa Farkaša Bojaji ģimenē. Mācījās Karaliskajā Kara inženieru akadēmijā Vīnē. Ap 1825. gadu, dienēdams jaunākā leitnanta pakāpē, Bojaji nonāca pie neeiklīda ģeometrijas postulātiem.
1832. gadā Bojaji publicēja 24 lappušu darbu kā pielikumu tēva grāmatai "Skolu jaunatnes elementārās un augstākās matemātikas pamatu apmācības pieredze". Tajā tika izklāstīta neeiklīda ģeometrijas pamati un tas bija vienīgais viņa darbs, kurš publicēts Bojaji dzīves laikā.
Bojaji bija pazīstams poliglots, jo mācēja deviņas svešvalodas, to skaitā ķīniešu un tibetiešu valodas.
Bojaji vārdā nosaukta lielākā universitāte Rumānijā - Babeša-Bojaji universitāte Klužā-Napokā (Universitatea Babeş-Bolyai) kā arī vairākas skolas Ungārijā un Ungārijas matemātiķu biedrība.
