Jūlijs Madernieks
Vikipēdijas raksts
Jūlijs Madernieks (1870-1955) bija latviešu mākslinieks, kurš visplašāk darbojies lietišķajā mākslā, taču bijis arī gleznotājs, grafiķis, pedagogs un mākslas kritiķis.
Madernieks mācījās Rīgas vācu amatniecības skolā, vēlāk - Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības nodaļā. Viņš ieguva stipendiju studijām ārzemēs un devās mācīties uz Berlīni, Drēzdeni un Parīzi.
1904. gadā Madernieks Rīgā izveidoja savu mākslas studiju, kurā mācījās Romāns Suta, Niklāvs Strunke un citi ievērojami latviešu mākslinieki. Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa metodisku un organizētu zīmēšanas pasniegšanu. Mācību pamatā bija kompozīcijas apgūšana.
Viņš darbojās arī stājgrafikā un grāmatu grafikā. Madernieka agrīnajiem darbiem raksturīgas jūgendstila iezīmes. Vēlāk gan šīs iezīmes mazinājās, un Madernieks sāka latviešu tautas mākslas pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot audumu rakstiem. 1913. gadā iznāca Madernieka zīmējumu krājums "Ornaments", kur atrodami pārsvarā audumu raksti un tapešu rotājumi, parasti – dabas motīvu vai latviešu rakstu interpretācijas. Krājumā apskatīti arī ornamenta un teksta apvienojuma varianti, burtu grafika. "Ornaments" tomēr tika kritizēts par atkāpēm no tautas mākslas materiāla, lai arī uzskatāms par ļoti nozīmīgu darbu latviešu lietišķās mākslas attīstībā.
