Kallimahs (dzejnieks)

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra

{{{atteels}}}

{{{paraksts}}}

Pirmsākumi

Homērs - Hēsiods

Klasiskais laikmets

Dramaturģija:

Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns

Dzeja:

Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs

Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:

Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds

Fabula:

Ēzops

Hellēnisma laikmets

Dramaturģija:

Menandrs

Dzeja:

Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts

Romas laikmets

Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs

Skat. arī

Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki

Kallimahs (Καλλίμαχος, * ap 310.-305.g. p.m.ē. Kirēnē, † ap 240.g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem hellēnisma laikmeta sengrieķu dzejniekiem. Kallimahs rakstījis elēģijas, epigrammas, epīlijus, himnas, kā arī zinātniska rakstura darbus. Kallimaha darbi atstājuši lielu ietekmi uz romiešu dzejniekiem Ovīdiju, Katullu un jo īpaši Sekstu Properciju.

Ap 290.g. p.m.ē. Kallimahs atstājis Kirēni, un devies uz Aleksandriju, kur sākotnēji strādājis par skolotāju, tad darbojies Ptolemaja II galmā, kā arī strādājis slavenajā Aleksandrijas bibliotēkā.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

• Sengrieķu literatūras antoloģija. – Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9