Homērs
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu literatūra |
Homērs |
Pirmsākumi |
Homērs - Hēsiods |
Klasiskais laikmets |
Dramaturģija: |
Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns |
Dzeja: |
Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs |
Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza: |
Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds |
Fabula: |
Ēzops |
Hellēnisma laikmets |
Dramaturģija: |
Menandrs |
Dzeja: |
Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts |
Romas laikmets |
Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs |
Skat. arī |
Sengrieķu rakstnieki - Sengrieķu filozofi - Sengrieķu vēsturnieki |
Homērs (sengrieķu Ὅμηρος no ὁ μὴ ὁρῶν 'neredzīgais'; dzīvojis ap 8.gs. p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" (Ἰλιάς) un "Odiseja" (Ὀδύσσεια) autoru. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Homērs bijis akls. Par Homēra dzīvi drošu ziņu nav, un tiek pieļauta iespēja, ka viņš ir izdomāta personība un viņam piedēvētajiem darbiem ir dažādi autori (ticami, ka abi eposi balstījās uz senu mutvārdu tradīciju).
Senajā Grieķijā Homēram piedēvēti arī daudzi citi darbi, piemēram, komiskais eposs "Varžu un peļu karš" (Βατραχομυομαχία).