Kosas

Vikipēdijas raksts

Kosu klasi (Equisetopsida) jeb kosas pārstāv viena kārta, viena dzimta un viena ģints - Equisetum. Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas, no kurām Latvijā aug 10 sugas un 3 hibrīdsugas. Daudzas kosu sugas ir kosmopolītiskas, kas izplatītas lielās platībās Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, kā arī daudzās salās.

Kosas ir daudzgadīgi lakstaugi. Augsnē kosas attīsta sakneņus, no kuriem atzarojas daudz sīku sakņu. Sakneņi pārziemo, dažām kosu sugām (ziemzaļām) ziemo arī stublājs. Atsevišķām kosu sugām veidojas arī bumbuļi kā rezerves barības vielu krātuves. Stublāji stāvi, ar dobiem posmiem, galvenokārt zaroti. Lapas pa 3—30, sakārtotas mieturos, saaugot veido zobainas makstis ap stublāju mezgliem. Sporas attīstās sporofītu sastatos (vārpās) stublāju galos. Kosām raksturīga paaudžu maiņa. Vairojas ar sporām un veģetatīvi ar sakneņiem.

Mitros, mālainos tīrumos aug tīruma kosa, mežmalās un pļavās — pļavas kosa, purvainās vietās — purva kosa, mežos — meža kosa, bet ūdeņos — upes kosa. Tīrumos augošās kosas ir nezāles. Ja tās ir pļavu zelmenī, siens kļūst mazvērtīgs. Atsevišķas kosu sugas (purva kosa, upes kosa) mājdzīvniekiem pat indīgas. Ar kosām krāso dziju, pulē koku, tīra traukus u.c. Virszemes dzinumi pa lielākai daļai cieti, asi, jo stublāja epidermā daudz silīcija dioksīda. Kosās ir kalcijs (līdz 10%), kālijs, akonītskābe (ekvisetskābe), askorbīnskābe (0,15%), karotīns (5 mg %), sveķi, miecvielas, skābeņskābe, ābolskābe, rūgtvielas u. c. Tautas medicīnā kosas lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, locītavu reimatisma, astmas, artēriju sklerozes, plaušu un kaulu tuberkulozes, urīnpūšļa un nieru iekaisuma ārstēšanā u.c. Lielā kosa un meldru kosa ir iekļauti Latvijas aizsargājamo augu sarakstā.

Kosu klasifikācija:

• Klase Equisetopsida
  • Kārta Equisetales
    • Dzimta Equisetaceae
      • Ģints Equisetum
• Equisetum arvense L. (1753) (tīruma kosa)
• Equisetum bogotense Kunth. (1816)
• Equisetum diffusum D. Don. (1825)
• Equisetum fluviatile L. (1753) (upes kosa)
• Equisetum giganteum L. (1759)
• Equisetum hyemale L. (1753) (ziemzaļā kosa)
• Equisetum laevigatum A. Braun (1844)
• Equisetum myriochaetum Cham. & Schlecht. (1830)
• Equisetum palustre L. (1753) (purva kosa)
• Equisetum pratense Ehrh. (1784) (pļavas kosa)
• Equisetum ramosissimum Desf. (1799) (zarainā kosa)
• Equisetum rinihuense Kunkel (1964)
• Equisetum scirpoides Michx. (1803) (meldru kosa)
• Equisetum sylvaticum L. (1753) (meža kosa)
• Equisetum telmateia Ehrh. (1783) (lielā kosa)
• Equisetum variegatum Schleicher ex F.Weber & D.Mohr (1807) (raibā kosa)

• Equisetum x alsaticum (H.P.Fuchs & Geissert)
• Equisetum x bowmanii C.N.Page (1989) E. sylvaticum x telmateia
• Equisetum x dubium Dostal E. arvense x telmateia
• Equisetum x dycei C.N.Page (1981) E. fluviatile x palustre
• Equisetum x ferrissii Clute (1904) E.ssp. affine x laevigatum
• Equisetum x font-queri Rothm. (1944) E. palustre x telmateia
• Equisetum x hybridum Huter E. arvense x variegatum
• Equisetum x litorale Kuehlew. ex Rupr (1845) E. arvense x fluviatile (krastmalas kosa)
• Equisetum x meridionale (Milde) Chiov. E. ramosissimum x variegatum
• Equisetum x mildeanum Rothm. (1944) E. pratense x sylvaticum
• Equisetum x montellii Hiitonen (1933) E. arvense x pratense
• Equisetum x moorei Newm. (1856) E. hyemale x ramosissimum (Mora kosa)
• Equisetum x naegelianum W. Koch ex Rothm. (1944) E. ramossissimum x variegatum
• Equisetum x nelsonii (A. A. Eat.) Schaffn. (1926) E. laevigatum x variegatum
• Equisetum x rothmaleri C. Page (1973) E. arvense x palustre
• Equisetum x schaffneri J. Milde (1861) E. giganteum x myriochaetum
• Equisetum x trachyodon (A. Braun) Koch (1839) E. hyemale x variegatum (skarbā kosa)
• Equisetum x wallichianum C. Page (1975) E. arvense x diffusum
• Equisetum x willmotii C.N.Page (1995) E. fluviatile x telmateia

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Kosu dzimta Latvijā'”

• Upes kosas ekoloģija'”