Mindaugs
Vikipēdijas raksts
Mindaugs (lietuviešu Mindaugas; dzimis ap 1203. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236. gada, gan kā karalis no 1253. gada. Mindaugs uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju.
Rakstiskos avotos kā Lietuvas valdnieks Mindaugs pirmo reizi minēts 1238. gadā. Tiek uzskatīts, ka par Lietuvas dižkunigaiti Mindaugs kļuvis jau ap 1236. gadu. Mindauga vadībā notika lietuviešu cilšu konsolidācija pret Zobenbrāļu ordeni, bet pēc 1236. gada Saules kaujas - Vācu ordeņa atzaru - Livonijas ordeni.
1248. gadā Mindaugs sūtīja savus brāļadēlus kunigaišus Tautvilu un Ģedivīdu un to mātes brāli Vīkintu karagājienā pret Smoļenskas kņazisti. Lietuviešu karaspēks iebruka arī Maskavas zemēs un sakāva Maskavas kņaza Mihaila armiju kaujā pie Protvas. Tomēr drīz vien lietuviešu karaspēku sakāva Suzdaļas kņazistes karaspēks. Mindaugs pavēlēja sakautajiem kunigaišiem pamest Lietuvu un nosūtīja pret tiem savu karaspēku. Nākamajā gadā Tautvils, Ģedivīds un Vīkints aizbēga uz Volīnijas kņazisti, kuras valdnieks tajā laikā bija Ģedivīda un Vīkinta sievastēvs kņazs Daņils.
1250. gadā Livonijas ordeņa karaspēks vairākas reizes iebruka Mindauga pārvaldītajās teritorijas, un Livonijas ordeni atbalstīja arī Tautvils ar savu karaspēku, ko sagādāja kņazs Daņils. Drīz pēc tam Tautvils kristījās.
Šo notikumu rezultātā Mindaugs nolēma pieņemt kristietību, tādējādi atņemot Livonijas ordenim formālo iemeslu iebrukumiem Lietuvā. Livonijas ordenis atbalstīja Mindauga lēmumu, jo cerēja iegūt Lietuvu par savu vasaļvalsti. 1251. gada pavasarī Mindaugu nokristīja Andrejs no Širlandas, Livonijas ordeņa mestrs. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis no Rīgas padzina Tautvilu, kurš pēc tam uzbruka Mindaugam, taču neveiksmīgi, un atkal aizbēga uz Volīniju.
1251. gadā pāvests Innocents IV pasludināja, ka Lietuva atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un deleģēja Kulmas bīskapu kronēt Mindaugu par Lietuvas karali. Mindauga kronēšana notika 1253. gada 6. jūlijā (iespējams, tas notika Aglonā). Mindaugam gan bija jāatdod Livonijas ordenim daļu Žemaitijas un jātvingu teritorijas.
1254. gadā Mindaugs noslēdza mieru ar Volīniju un Tautvilu.
1260. gada 13. jūlijā žemaišu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa karaspēku Durbes kaujā - tas bija lielākā ordeņa sagrāve 13. gadsimtā. Pēc šīs kaujas baltu apdzīvotajās teritorijās sākās plaša mēroga nemieri pret Vācu ordeņa varu.
Šo notikumu iespaidots, Mindaugs 1261. gadā pārņēma Žemaitiju savā pakļautībā un atteicās no kristietības un miera ar Livonijas ordeni.
1263. gada rudenī Mindauga karavadonis Treņota kopā ar kunigaiti Daumantu sarīkoja sazvērestību, kuras rezultātā tā paša gada 12. septembrī Mindaugs tika nogalināts.
