Lietuva

Vikipēdijas raksts

Lietuvas Republika ir republika Ziemeļeiropā. Tā ir viena no trim Baltijas valstīm Baltijas jūras krastos. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

Lietuvos Respublika


(Par karogu)	(Par ģerboni)

Lielākās pilsētas

Viļņa
Kauņa
Klaipēda
Šauļi
Panevēža

Ģedimins Ķirķils

65 303 km²

Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2003)
- blīvums

3 592 561
55,1/km²

Neatkarība

No Krievijas 1918.gadā 16.februārī

lits/LTL

UTC +2

.LT

Starptautiskais tālsarunu kods

+370

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Plašāk skat. rakstu Lietuvas vēsture.

Lietuvas vārds vēstures avotos pirmoreiz parādās 1009. gada 14. februārī. Par Lietuvas valsts radīšanas brīdi uzskata karaļa Mindauga kronēšanu 1253. gada 6. jūnijā Vorutā. Mindaugs spēja apvienot daudzās lietuviešu pilsētvalstis vienā nācijā un valstī. Vēlāk, pateicoties Ģedimina iekarojumiem, izveidojās Lietuvas Dižkunigaitija, kurai piederēja daļa tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas. 15. gadsimtā tā jau sniedzās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Kopš 1386. gada 2. februāra, kad Lietuvas dižkungu Jagaili kronēja par Polijas karali, Lietuva un Polija atradās personālūnijā. 1569. gadā tās formāli apvienojās vienā valstī - Polijā-Lietuvā (Žečpospoļitā). Apvienotā valsts pastāvēja līdz 1791. gadam, kad visas tās zemes tika apvienotas Polijas karalistē. Taču jau drīz Polijas dalīšanu rezultātā jauno valsti aneksēja Krievijas Impērija, Prūsija un Austrija.

Lietuva atjaunoja savu neatkarību ierobežotā teritorijā 1918. gada 16. februārī. Lielāko daļu savu bijušo teritoriju tā zaudēja Padomju Savienībai, kā arī nonāca teritoriālos strīdos ar Poliju (par Centrālo Lietuvu un Suvalkiem) un Vāciju (par Klaipēdu). Molotova-Rībentropa pakta rezultātā 1940. gadā Lietuvu okupēja Padomju Savienība.

Lietuva vēlreiz (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Lietuvas valsts galva ir prezidents (Lietuvos Respublikos prezidentas), kuru ievēl tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministras Pirmininkas), kuru apstiprina parlaments, ministrus, kā arī daudzas citas augstas valsts amatpersonas, tai skaitā visu tiesu tiesnešus, ieskaitot konstitucionālo tiesu (Konstitucinis Teismas).

Lietuvas likumdevēja vara ir vienpalātas parlaments - Seims (Seimas), kurš sastāv no 141 deputāta, kurus ievēl uz četriem gadiem. Aptuveni pusi (71) no deputātiem ievēl mažoritārās vēlēšanās, kur uzvarētājam sāsaņem vairāk kā 50% no piedalījušos vēlētāju skaita, tāpēc vēlēšanas notiek divās kartās. Pārējos deputātus (70) ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās (šajā gadījumā ir noteikta 5% ievēlēšanas barjera). Pēdējās vēlēšanas notika 2004.gadā.

Skat. Lietuvas politisko partiju uzskaitījums

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvas iedalījums

Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kuri ir iedalīti 60 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 300 senjūnijās (seniūnija). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 1994. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6,1%), poļi (6,9%) un baltkrievi (1,23%).

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija

Dominējošā baznīca Lietuvā ir Romas katoļi, taču samērā izplatīti ir arī pareizticīgie, protestanti un jūdaisti.

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Lietuviešu valoda ir viena no divām dzīvajām baltu valodām.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

Lietuvas pilsētu uzskaitījums

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Islande \| Īrija \| Itālija \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Republika Maķedonija \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Farēru salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Eiropas Savienība (ES)
Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Beļģija \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Īrija \| Itālija \| Kipra \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Malta \| Nīderlande \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Ungārija \| Vācija \| Zviedrija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)
Apvienotā Karaliste \| ASV \| Beļģija \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Igaunija \| Islande \| Itālija \| Kanāda \| Latvija \| Lietuva \| Luksemburga \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Slovākija \| Slovēnija \| Spānija \| Turcija \| Ungārija \| Vācija