Peipusa ezers
Vikipēdijas raksts
| Peipusa ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 58°40'Z 29°30'A |
| Platība: | 3 550 km2 |
| Maks. garums: | 143 km |
| Vid. dziļums: | 7 m |
| Maks. dziļums: | 15 m |
| Tilpums: | 25 km3 |
| Augstums vjl.: | 30 m |
| Izteka: | Narvas upe |
| Sateces baseins: | 47 800 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Igaunija Krievija |
| Salas: | Vairākas, lielākā - Pīrisāre |
| Apdz. vietas krastos: | Gdova, Krievija Kallaste, Igaunija Mustvē, Igaunija |
Peipusa ezers (Peipuss, igauniski: Peipsi-Pihkva järv, krieviski: Чудско-Псковское озеро) ir liels saldūdens ezers, kas atrodas uz Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Venerna.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Peipusa ezeru sistēma
Latvijā, Igaunijā un ezeram tuvākajā Krievijas daļā par Peipusu dēvē lielāko (2 670 km²), ziemeļu daļu, kamēr 710 km² lielo Pleskavas ezeru un abus ezerus savienojošo daļu - Lemmijervu (235 km²) - uzskata par atsevišķiem ezeriem. Taču šaurākais zemesšaurums starp šiem ezeru baseiniem ir 3,5 km plats un to nevar uzskatīt par dalījumu starp diviem atsevišķiem ezeriem. Biežāk visu ezeru sistēmu uzskata par vienu ezeru.
[izmainīt šo sadaļu] Daba un izmantošana
Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti smilšakmens klints atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla - iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākā - Igaunijas teritorijā esošā Pīrisāre (krieviski - Porka). Lielākā pieteka - Emajegi, arī Ahja un Želča (pēdējā - Krievijā). Ezeru izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers. Tā kā ezers ir sekls, vasarās tā ūdens iesilst līdz 22°C. Sevišķi piemērota atpūtai ir ezera ziemeļrietumu daļas pludmale starp Kauksi un Vasknarvu - šeit ainava atgādina klasisku Baltijas jūras pludmali. Ikgadējā nozveja - ap 10 000 tonnas. Ezera ziemeļu daļa cieš no rūpnieciskā piesārņojuma. Aizsalst novembra beigās - decembra sākumā. Vidējais gada nokrišņu daudzums - 575 mm. Ezera ūdens apmaiņas periods - 1,1 gads.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1242. gada 5. aprīlī uz ezera, pie Pīrisāres salas notika Eiropas vēsturei nozīmīgā Ledus kauja starp novgorodiešiem Aleksandra Ņevska vadībā un Livonijas ordeni, no kura kaujā piedalījās pārsvarā vācu un dāņu bruņinieki un viņu igauņu sabiedrotie.
Ezera piekrastē (Kallaste) un uz Pīrisāres salas dzīvo vecticībnieku kopienas, kas šeit patvērumu raduši no agrāko laiku vajāšanām. Pīrisāres salas iedzīvotāji daļēji saglabājuši vecticībniekiem raksturīgās ieražas.
