PH
Vikipēdijas raksts
pH skaitlis, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā. Tas raksturo skābumu (un bāziskumu), ir ūdeņraža jonu aktivitātes negatīvais logaritms.
pH=-log10aH
Mazām koncentrācijām aktivitāte maz atšķiras no koncentrācijas, tapēc aktivitātes vietā tur mēdz lietot koncentrāciju. Iespējamās pH vērtības nosaka iespējamās ūdeņraža jonu koncentrācijas. Ūdens šķīdumos pH var mainīties no 0 līdz +14. Ļoti stipru skābju un sārmu šķīdumiem (ar aktivitāti lielāku par 1), pH var būt arī negatīvs vai lielāks par 14. Neūdens šķīdumos iespējamas arī lielākas pH vērtības, jo citiem polārajiem šķīdinātājiem var būt mazākas disociācijas konstantes. Pilnīgi tīram ūdenim pH ir 7 un tas ir neitrāls.
[izmainīt šo sadaļu] pH noteikšana
Atšķaidītiem stipru skābju un bāzu šķīdumiem pH var aptuveni aprēķināt, ja zināma koncentrācija.
pH=-lg([H+]),
kur: H+ - ūdeņraža jonu koncentrācija. Stiprām skābēm (vienvērtīgajām) tā ir proporcionāla vielas koncentrācijai (jo stiprās skābes gandrīz pilnībā disociē jonos). Stiprām bāzēm, kas disociē veidojot hidroksiljonus, attiecīgo H jonu koncentrāciju var noteikt:
[H]=10^(1/(7+lg([OH-]))), jeb vienkāršāk pH=14-lg([OH-])
Šķīdumiem ar nezināmu sastāvu pH var izmērīt ar pH indiaktoriem (organiskas krāsvielas, kas maina krāsu atkarībā no vides pH), vai arī ar ūdeņraža jonu selektīvu elektrodu (elektrods, kura potenciāls ir atkarīgs no ūdeņraža jonu koncentrācijas). Potenciālu mēra pret standartelektrodu (elektrods ar nemainīgu potenciālu).
