New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Rūda - Vikipēdija

Rūda

Vikipēdijas raksts

Mangāna rūda
Mangāna rūda
Svina rūda
Svina rūda
Zelta rūda
Zelta rūda

Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu. Rūdai jāsatur materiālus, kas ir:

  • vērtīgi;
  • tādā koncentrācijā kas padara šo materiālu ieguvi, transportu un tālāko pārstrādi ienesīgu;
  • iegūstami no rūdas ar pieejamām ekonomiski pamatotajām tehnoloģijām.

Rūdu atradnes ir tādas rūdu minerālu atradnes, kuru apguve ir ekonomiski pamatota. Rūdu minerālu atradnēs var atrasties arī tādi iežu masīvi, kas nav piemēroti derīgo izrakteņu ieguvei.

Līdzās metālu tīrradņiem metālu (dzelzs, alvas, vara, cinka, niķeļa utml.) rūdas ir galvenā šo derīgo izrakteņu dabā sastopamā forma, kas piemērota to rūpnieciskai ieguvei.

Rūdu atradni vērtīgu padara galvenokārt ekonomikas apsvērumi. Tomēr nereti notiek ekonomiski grūtāk pamatojama rūdu ieguve nāciju, kultūru vai atsevišķu indivīdu kultūras, stratēģisko vai sociālo apsvērumu dēļ. Piemēram, kāds grūti iegūstams rotakmens veids var būt nozīmīgs noteiktai kultūrai vai nācijai, kaut arī tam nav noteiktas saimnieciskas nozīmes.

Līdz ar to rūda drīzāk ir ekonomikas jēdziens nevis fizikāli stingri definējams jēdziens. Dažādu materiālu tirgus cenu izmaiņas var padarīt noteiktu atradņu izmantošanu rentablu vai nerentablu. Savukārt jaunu tehnoloģiju attīstība rada pieprasījumu pēc agrāk nepieprasītiem materiāliem, radot lielu vērtību jau agrāk zināmām un par mazvērtīgām uzskatītām minerālu iegulām.

Nozīmīgs faktors rūdu atradnes vērtības noteikšanā ir rūdas koncentrācija. Rūdu ieguve atmaksājas tad, ja vērtīgās izejvielas koncentrācija ir pietiekami augsta, lai pārsniegtu rūdas ieguves, transportēšanas un pārstrādes izmaksas. Visbiežāk rūdu minerāli ir oksīdi, sulfīdi, silikāti vai tīrradņi (piemēram, varš), kuri Zemes garozā nav bieži sastopami, kā arī cēlmetāli, kas nemēdz veidot savienojumus, piemēram zelts.

Rūdu ķermeņi veidojas dažādos ģeoloģiskajos procesos. Rūdu veidošanās procesu sauc par rūdu ģenēzi.

[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgi rūdas veidojoši minerāli

  • Argentīts: Ag2S
  • Barīts: BaSO4
  • Berils: Be3Al2(SiO3)6
  • Boksīts Al2O3 alumīnija ieguvei
  • Bornīts: Cu5FeS4
  • Cinobrs: HgS dzīvsudraba ieguvei
  • Galenīts: PbS
  • Halkocīts: Cu2S vara ieguvei
  • Halkopirīts: CuFeS2
  • Hematīts: Fe2O3
  • Hromīts: (Fe,Mg)Cr2O4 hroma ieguvei
  • Ilmenīts: FeTiO3
  • Kasiterīts: SnO2
  • Kobaltīts: (Co,Fe)AsS
  • Kolumbīts-Tantalīts: (Fe,Mn)(Nb,Ta)2O6
  • Magnetīts: Fe3O4
  • Molibdenīts: MoS2
  • Pentlandīts:(Fe,Ni)9S8
  • Piroluzīts:MnO2
  • Sfalerīts: ZnS
  • Šēlīts: CaWO4
  • Uraninīts: UO2 metāliska urāna ieguvei
  • Volframīts: (Fe,Mn)WO4
  • Zelts: Au, parasti asociācijā ar kvarcu

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu