New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Kvarcs - Vikipēdija

Kvarcs

Vikipēdijas raksts

Kvarcs
Klasifikācija
Klase: Oksīdi un hidroksīdi - Oksīdu minerāls, kvarca grupa
Štrunca ID: 4/D.01-10
Ķīmiskā formula: Silīcija dioksīds, SiO2
Singonija: Trigonālā
Īpašības
Krāsa: Bezkrāsas (tīrs), varietātes praktiski visās krāsās
Svītras krāsa: Balta
Habituss: Seššķautņaina prizma, kas noslēdzas ar seššķautņainu piramīdu
Skaldnība: Nav
Lūzums: Gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas: 7, var būt zemāks, ja piejaukumi
Spīdums: Stikla
Caurspīdīgums: Caurspīdīgs
Laušanas koeficients: 1,544-1,553
Pleohroisms: Nav
Blīvums: 2,65 g/cm3


Kvarcs - silīcija dioksīds (SiO2) - viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem. Tas ietilpst lielākajā daļā iežu - gan magmatiskajos, gan metamorfajos, gan nogulumiežos. Kvarcs ir izturīgs pret dēdēšanu (iežu noārdīšanos), tāpēc smiltis pārsvarā sastāv no kvarca graudiņiem, jo pārējie mazāk izturīgie minerāli ir noārdījušies. Kušanas temperatūra - 1650 (±75) °C.

Latvijā kvarcs ļoti bieži sastopams kā ledāja atnesto iežu sastāvdaļa. Vērīgs un pacietīgs meklētājs var atrast arī sīkus kvarca kristāliņus, kas izveidojušies nelielos tukšumos granītā.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Veidošanās

Kvarcs kristalizējas no skāba sastāva magmas, veidojoties tādiem iežiem, kā granīts, diorīts, riolīts, dacīts u.c. Lielāki kvarca kristāli veidojas ar fluīdu bagātinātās pegmatīta magmās. Nereti pegmatīta dzīslu iekšējā daļa sastāv no tīra kvarca. Hidrotermālajos procesos veidojas kvarca dzīslas, kas var saturēt skaistus dažādu varietāšu kvarca kristālus.

Virszemes apstākļos kvarcs ir salīdzinoši noturīgs pret dēdēšanu un bieži uzkrājas kā dominējošais minerāls drupu iežos pludmalēs, upju gultnēs, kāpās.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Kvarcu izmanto ļoti daudzās jomās - optikas ražošanā, precīzo aparātu būvē, keramikā, elektrotehnikā, metalurģijā, laboratorijas trauku ražošanai, būvmateriālu rūpniecībā, juvelierizstrādājumu izgatavošanai un citur.

[izmainīt šo sadaļu] Kvarca varietātes

Tīrs kvarcs ir dzidrs, caurspīdīgs, bezkrāsains. Tomēr dažādi ķīmiski piemaisījumi un fizikāli procesi dabā veido visdažādākās kvarca varietātes visās krāsās. Dažas no pazīstamākajām kvarca varietātēm:

  • Ahāts - daudzkrāsainās, pārsvarā koncentriskās joslās nokrāsots halcedons
  • Ametists - violets
  • Ametrīns - (bolivianīts, amecitrīns, tristīns) neparasta violetā ametista un dzeltenā citrīna kombinācija
  • Aprikotīns - aprikozu krāsas oļi
  • Avanturīns - dzeltens vai brūngansarkans ar vizuļojošu vizlas vai hematīta zvīņu ieslēgumiem (būtībā iezis kvarcīts)
  • Basanīts - melna jašma
  • Beta-kvarcs - augstas temperatūras kvarca polimorfs
  • Citrīns - dzeltens
  • Dūmu kvarcs - pelēks, dūmakains
  • Halcedons - slēptkristālisks, bieži šķiedrainas uzbūves puscaurspīdīgs, bezkrāsains, pelēcīgs vai iezilgans. Halcedonu un tā paveidus pieskaita mineraloīdiem.
  • Heliotrops - zaļš, sarkani plankumains vai lāsains halcedons
  • Hrizoprāzs - ābolzaļš halcedons
  • Jašma - mikrokristālisks, necaurspīdīgs kvarcs dažādās, nereti košās krāsās
  • Kalnu kristāls - bezkrāsains un absolūti caurspīdīgs kvarcs
  • Kecalitctli - smaragdzaļa, daļēji caurspīdīga jašma no Gvatemalas
  • Koterīts - kvarca kristāli, kurus klāj plāna metāliska kārtiņa - atrod Īrijā, Korkas grāfistē, Rokforestā
  • Krams - pelēks, brūngans necaurspīdīgs halcedona paveids ar mālu un organisko vielu daļiņu piejaukumu
  • Morions - melns
  • Piena kvarcs - balts, dūmakains
  • Prazems - zaļš, iekrāso aktinolīta ieslēgumi
  • Rožu kvarcs - rožainā krāsā
  • Zilais kvarcs - zils kvarcs, kuru iekrāso citu minerālu piemaisījums

Pastāv vēl ļoti daudzas, pārsvarā reģionālas kvarca varietātes un paveidi.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu