Rūdolfs Blaumanis
Vikipēdijas raksts
Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gadā, miris 1908. gadā) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.
Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā. Mācījies Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā (1875-1881). Pirmā publikācija 1882. gadā vācu valodā. Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis (1885-1887). Pēc tēva nāves no 1894. gadā periodiski dzīvojis gan vecāku mājās Ērgļu pagasta Brakos, gan Rīgā, kur strādājis vairākos tā laika preses izdevumos Zeitung für Stadt und Land, Mājas Viesis, Dienas Lapa, Latvija, izņemot 1902.-1903. gadu, kad vadījis latviešu laikraksta Pēterburgas Avīzes satīras pielikumu Purva malā Pēterburgā. 1907. gada vasarā uzliesmo tuberkuloze. Miris 1908. gadā Somijā, Takaharju (tag. Punkaharju) sanatorijā. [1]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Dzeja
- Ceļa malā (1900)
[izmainīt šo sadaļu] Īsproza
- Pie skala uguns (1893)
- Nāves ēnā (1900)
[izmainīt šo sadaļu] Lugas
- Trīnes grēki (1891)
- Ļaunais gars (1891)
- Pazudušais dēls (1893)
- Potivara nams (1897)
- No saldenās pudeles (1901)
- Skroderdienas Silmačos (1902)
- Indrāni (1904)
- Ugunī (1905)
- Sestdienas vakars (1908)
- Zagļi (1908)
