Sv. Helēnas sala
Vikipēdijas raksts
|
|||||
| Motto: Lojāla un nesatricināma | |||||
 |
|||||
| Galvaspilsēta | Džeimstauna | ||||
| Statuss | Britu aizjūras teritorija | ||||
| Oficiālā valoda | Angļu | ||||
| Teritorija | 410 km² | ||||
| Iedzīvotāji | 7,367 | ||||
Sv. Helēnas sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos. Britu Sv. Helēnas salas aizjūras teritorija papildus sastāv no (Ascension) salas un (Tristan da Cuhna) salas. Sv. Helēnas sala ir viena no visizolētākajām vietām uz pasaules. Tuvākais kontinents ir vairāk nekā 2000 kilometru attālumā. Teritorijas politiskā vadītāja ir Elizabete II, kuru uz salas pārstāv ģenerālgubernators. Salai ir vienkameras parlaments ar 15 deputātiem, 12 no kuriem tiek ievēlēti.
Sv. Helēnas sala ir slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons I, kurš tur arī mira 1821. gadā. Mājas, kurās dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja kurā viņš bija apglabāts ir franču teritorija.
Salu 1502. gada 21. maijā atklāja portugāļu jūrasbraucējs João da Nova, un nosauca to Konstantinopoles Sv, Helenas vārdā. Portugāļi uz salas uzcēla pāris mājas un mazu baznīciņu. No 1645. līdz 1651. gadam uz salas apmetās holandieši, bet pēc tam tā kļuva par Britu Austrumindijas Kompānijas īpašumu. Briti salu izmantoja kā piestātni garajā ceļā uz Indiju. Tika nodibināta patstāvīga apmetne, kuru nosauca par Džeimstaunu, par godu Anglijas karalim Džeimsam II.
1815. gada Oktobrī salā ieradās Napoleons I. Šajā laikā salā tika novietots lielāks britu garnizons, un briti savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru.
Būru kara laikā (1899-1902) uz salas tika izmitināti apmēram 5000 būru karagūsteķņi. Otrā pasaules kara laikā salu noīrēja ASV un uzbūvēja lielu militāro lidlauku.
Salas ekonomija ir ļoti vāja un tā saņem ievērojamu atbalstu no Lielbritānijas. Lielu daļu salas ienākumu veido filatēlijas marku pārdošana.
