Āhene

Vikipēdijas raksts

Aachen

Iedzīvotāji (2005)

257 089

Federālā zeme

Ziemeļreina-Vestfālene

Dibināta

768. gadā

Mājaslapa

http://www.aachen.de

Āhenes doms

Āhene (vācu - Aachen, holandiešu - Aken, franču - Aix-la-Chapelle, latīņu - Aquisgranum) - pilsēta Vācijas galējos rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, netālu no Beļģijas un Nīderlandes robežas.

Āhene pazīstama kā kurortpilsēta, jo pilsētas apkārtnē atrodas karstā ūdens avoti, kuru dziednieciskās īpašības izmantoja jau romieši. Pati pilsēta radās viduslaikos kā varenā karaļa Kārļa Lielā rezidence. Šeit viņš uzbūvēja savu pili un Āhenes domu, kurā 814. gadā tika apbedīts. Āhenes domā atrodas arī Kārļa Lielā tronis. Kopš 936. gada, kad Svētā Romas impērijas tronī kāpa Otons I, līdz pat 1531. gadam (imperators Ferdinands I), Āhene bija Svētās Romas imperatoru kronēšanas vieta. Āhenes doms 1978. gadā tika iekļauts pirmajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Citādā ziņā pilsētai bija provinciāla nozīme. 1656. gadā lielākā daļa no pilsētas nodega. XVII gadsimta vidū popularitāti ieguva Āhenes kurortpilsēta, ne tik daudz silto avotu, bet vairāk plaši izplatītās prostitūcijas dēļ. 1667. gadā pilsētā tika noslēgts Pirmais Āhenes miers, kurš izbeidza Devolūcijas karu (War of Devolution) starp Franciju un Spāniju. 1801. gadā pilsēta iekļāvās Pirmajā Napoleona impērijā, bet 1814. gadā - Prūsijas valstī. 2.pasaules kara beigu posmā pilsēta gandrīz pilnīgi tika nopostīta. Āheni pēc sīvām kaujām 1944. gada 21.oktobrī ieņēma ASV karaspēks, un tā bija pirmā lielā ieņemtā vācu pilsēta. Par laimi kaujās maz cieta Āhenes doms.

Mūsdienās Āhene pazīstama kā tehnoloģiju attīstības centrs, šeit atrodas ievērojams Vācijas tehniskās izglītības centrs - Āhenes Tehniskā universitāte (RWTH Aachen). Pilsētas futbolkomanda - Āhenes "Alemannia" 2006/07. gada sezonā spēlē Bundeslīgā pirmoreiz kopš 1969. gada.